Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) veiktajā sabiedriskajā pētījumā “Mūzikas patēriņa indekss” noskaidrota mūzikas loma noskaņas radīšanā.

Aptaujājot ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, 84% respondentu piekrīt, ka mūzika ir ļoti svarīga apmeklējot saviesīgus pasākumus, kā arī 77% labprāt klausās mūziku, apmeklējot kafejnīcas un restorānus, savukārt 33% aptaujāto atbildēja, ka mūzika ir svarīga iepērkoties veikalā.

LaIPA jau divus gadus regulāri veic “Mūzikas patēriņa indeksa” aptauju, kurā pēta, kā Latvijā mainās sabiedrības ieradumi un attieksme pret mūziku un tās lietošanu. Arī šogad, sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS, tika veikta sabiedrības aptauja par ieradumiem mūzikas lietošanā.

Pirms diviem gadiem LaIPA Mūzikas patēriņa indeksa dati ļāva noskaidrot, ka Latvijā mūzikas ierakstus ikdienā klausās 41% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Šogad rādītāji ir auguši un jau 53% aptaujāto apgalvo, ka mūzika viņu ikdienā ieņem būtisku lomu.

Fona mūzikas būtisko nozīmi apliecina gandrīz visi aptaujas dalībnieki. Kopumā 84% respondentu norādīja, ka fona mūzika dažādās publiskās vietās ir ļoti svarīga. Jau minējām, ka 33% aptaujāto piekrīt, ka mūzika veikalā ir svarīga, vēl 45% aptaujāto uzskata, ka arī darba vietā nepieciešama mūzika, jo tā rosina darba produktivitāti.

LaIPA izpilddirektore Liena Grīna stāsta:

Pareizi izvēlēta fona mūzika publiskās vietās rada patīkamu noskaņu un raisa apmeklētajiem pozitīvas asociācijas. Savukārt, ja veikalā, kafejnīcā, frizētavā vai citās vietās, kuras apmeklējam, mūziku neatskaņo, rodas neveikla sajūta un cilvēks ātrāk vēlas pamest telpas, nevis pavadīt laiku, izvēloties produktus vai izmantojot piedāvātos pakalpojumus. Interesanti, ka procentuāli vairāk – 58% respondentu uzskata, ka mūzika nepieciešama sporta klubos, 74% mūziku uzskata par svarīgu sastāvdaļu dažādos publiskos pasākumos. Mājās mūziku klausās 72% respondentu un 82% uzskata, ka mūzika fonā ir nepieciešama pārvietojoties ar auto.

Atgādinām, ka fona mūzikas atskaņošanai publiskās vietās ir jāizņem nepieciešamās mūzikas izmantošanas atļaujas. Tā ir samaksa par ieguldīto darbu mūzikas autoriem, dzejniekiem, izpildītājiem, producentiem un pārējiem radošās komandas pārstāvjiem, kas ir piedalījušies atskaņotās mūzikas tapšanā.

Par “LaIPA Mūzikas patēriņa indeksu”

Pētījumu “LaIPA Mūzikas patēriņa indekss” vairākas reizes gadā veido Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība, sadarbībā ar pētījumu kompāniju “TNS” aptaujājot ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-55 gadiem. Tajā tiek pētīts Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņš, iedzīvotāju attieksme pret mūzikas izmantošanas tiesiskajiem aspektiem un mūzikas ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pētījuma jautājumi ir sadalīti divās daļās – regulārie jautājumi, kas attiecas uz iedzīvotāju mūzikas patēriņu un viedokli par mūzikas radītāju tiesību ievērošanu, un mainīgā jautājumu daļa, kuras mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuālajiem notikumiem mūzikas nozarē.

Par LaIPA

Biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kur apvienojušies pašmāju un ārvalstu izpildītāji un fonogrammu producenti, lai iestātos par savām tiesībām un saņemtu taisnīgu atlīdzību no fonogrammu izmantotājiem. Saskaņā ar Autortiesību likumu LaIPA veic atlīdzības iekasēšanu par muzikālo darbu ierakstu jeb fonogrammu izmantošanu, un nodrošina iekasētās atlīdzības sadali un izmaksas izpildītājiem un fonogrammu producentiem.

LaIPA ir ārvalstīs atzīta kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas darbojas starptautisku blakustiesību organizāciju tīklā, tādējādi biedrība ir pilnvarota pārstāvēt vispasaules izpildītāju un producentu mantiskās tiesības.

LaIPA pārstāv visu Latvijas izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības, kā arī ārvalstu izpildītāju, fonogrammu producentu, tajā skaitā neatkarīgo fonogrammu producentu un ierakstu kompāniju mantiskās tiesības. LaIPA pārstāv tādas pasaulē zināmas un ietekmīgas ierakstu kompānijas kā Sony, Warner, Universal un citas.

LaIPA ir viena no biedrības „Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” dibinātājām.