Jaunākais Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar pētījumu aģentūru Fifty5Blue veiktais pētījums, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 60 gadiem, atklāj arī jaunu tendenci - pusei (50%) šīs vecuma grupas iedzīvotāju ir svarīgi zināt, vai viņu klausītā mūzika ir cilvēka radīta vai tapusi pilnībā vai daļēji ar mākslīgā intelekta palīdzību. 

Mūzikas ierakstu patēriņš ir būtiski mainījies - cilvēki paši izvēlas, ko, kad un kur klausīties. Straumēšanas platformas kļuvušas par galveno mūzikas ierakstu klausīšanās vidi, taču radio joprojām ir nozīmīgs jaunas mūzikas atklāšanas kanāls. 62% iedzīvotāju izvēlēto mūziku klausās tādos servisos kā YouTube, Deezer un Spotify, kamēr radio raidījumus kā savu galveno klausīšanās veidu norāda 31%. Arī jaunas mūzikas meklēšanā digitālie kanāli ieņem arvien nozīmīgāku vietu. Jaunu mūziku meklē 82% iedzīvotāju, un, lai gan mūzikas videoklipi joprojām ir populārākais atklāšanas avots (26%), to nozīme gada laikā mazinājusies. Tikmēr radio raidījumi un mūzikas topi sasnieguši 20%, bet sociālie tīkli jau ir kļuvuši par jaunas mūzikas atklāšanas avotu gandrīz katram piektajam iedzīvotājam (19%). 

Visbiežāk mūzikas ierakstus Latvijas iedzīvotāji klausās, pārvietojoties ar transportlīdzekli (44%), savukārt 29% to dara mājās un 11% darba vietā. Vēl 7% mūziku klausās, pārvietojoties ar kājām. 

Lai gan mūzika ir neatņemama Latvijas iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļa, gatavība par to maksāt joprojām ir salīdzinoši zema. Pētījums rāda, ka tikai 30% aptaujāto pēdējā gada laikā ir tērējuši naudu mūzikas ierakstu iegādei, vidēji iztērējot vien 15 eiro gadā. Lai gan salīdzinājumā ar 2025. gada rudeni mūzikas iegādei tērējošo iedzīvotāju īpatsvars pieaudzis par sešiem procentpunktiem, šie dati aktualizē plašāku jautājumu – cik lielā mērā sabiedrība ir gatava maksāt par kultūru un radošo darbu?

“Šo tendenci ietekmē gan iedzīvotāju pirktspēja un ekonomiskā situācija, gan mainīgie kultūras patēriņa paradumi. Plašā bezmaksas satura pieejamība un straumēšanas abonementu modeļi ir radījuši priekšstatu, ka mūzikai vienmēr jābūt pieejamai par nelielu samaksu vai bez maksas. Tomēr aiz katras dziesmas ir cilvēku darbs, laiks un investīcijas. Tāpēc būtiski veicināt sabiedrības izpratni, ka, maksājot par kultūru, mēs ne tikai iegādājamies produktu vai pakalpojumu, bet arī atbalstām radošo nozaru pastāvēšanu un attīstību,” saka LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa.

Mūzikas klausīšanās un iegūšanas paradumi digitālajā vidē kļūst arvien daudzveidīgāki – 16% Latvijas iedzīvotāju izmanto maksas straumēšanas servisus, piemēram, Spotify un Deezer, savukārt 36% mēdz ierakstīt jeb kopēt mūzikas ierakstus, no kuriem 20% mūziku iegūst legālās mūzikas iegādes interneta vietnēs, piemēram, iTunes. Tas aktualizē jautājumu par legālu mūzikas apriti, sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma aizsardzību un taisnīgu atlīdzību mūzikas radītājiem, izpildītājiem un fonogrammu producentiem.

Pētījums apliecina arī mūzikas nozīmi ārpus individuālās klausīšanās. Iedzīvotāji īpaši novērtē fona mūzikas lomu skaistumkopšanas salonos, kur tā palīdz radīt relaksējošu un komfortablu atmosfēru, kā arī izklaides vietās, kur tā būtiski ietekmē kopējo noskaņu un apmeklējuma pieredzi. Arī tirdzniecības centros mūzika tiek uztverta kā nozīmīga iepirkšanās vides sastāvdaļa, tādejādi apliecinot, ka mūzika ir ne tikai izklaide, bet arī būtisks elements pakalpojumu kvalitātē un uzņēmējdarbības vidē.

Vienlaikus pētījums iezīmē sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma aizsardzības nozīmi. Iedzīvotāji atzīst tās nozīmīgumu radošajās nozarēs, uzņēmējdarbībā un inovāciju attīstībā. Arī izpratne par viltotu preču radītajiem riskiem patērētājiem ir salīdzinoši augsta - vidējais vērtējums sasniedz 5,1 punktu septiņu punktu skalā. Tomēr, runājot par praktiskajām zināšanām, piemēram, kur meklēt informāciju par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību vai kā aizsargāt savu radošo darbu, iedzīvotāji jūtas mazāk pārliecināti. Tikai 5% aptaujāto norādījuši, ka pārliecinoši zina, kur meklēt šādu informāciju. Tas liecina par nepieciešamību turpināt sabiedrības izglītošanu un veicināt praktisku izpratni par intelektuālā īpašuma aizsardzību.

LaIPA šādu pētījumu veic kopš 2016. gada, regulāri sekojot līdzi mūzikas klausīšanās paradumu pārmaiņām un sabiedrības attieksmei pret legālu mūzikas izmantošanu. Pētījuma mērķis ir izzināt mūzikas ierakstu klausīšanās paradumus, izmantotos mūzikas ieguves un klausīšanās avotus, kā arī sabiedrības izpratni un attieksmi pret intelektuālā īpašuma aizsardzību.

Iepazīties ar šī un iepriekšējo gadu pētījumiem par mūzikas patēriņa paradumiem Latvijas sabiedrībā iespējams LaIPA mājaslapā: https://ej.uz/laipa_muzikas_paterina_indekss