Vebināru vadīja četru Eiropas valstu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārstāvji: LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa, publiskā izpildījuma licencēšanas un reproducēšanas departamenta vadītājs no Lielbritānijas organizācijas PPL Ričards Stjuards (Richard Steward), licencēšanas departamenta vadītājs no Nīderlandes organizācijas SENA Riks Kunnekess (Rik Kunnekes), kā arī licencēšanas departamenta vadītājs no Beļģijas organizācijas SIMIM Vinss Versteinens (Vince Versteynen). Visi eksperti ir piedalījušies arī rokasgrāmatas "Best Practice Guide"  izstrādē.

Biroju un darba vietu mūzikas licencēšana, IFPI ieskatā, ir nozare ar būtisku potenciālu. Eiropā vien šī segmenta ieņēmumu potenciāls tiek lēsts vairāk nekā 105 miljonu eiro apmērā gadā. Valstīs, kurās šāda licencēšanas prakse jau ir labi attīstīta, tā nodrošina stabilu un pastāvīgu ieņēmumu avotu, savukārt lielākajā daļā pasaules tirgu mūzikas izmantošana darba vidē joprojām tiek licencēta tikai daļēji vai netiek licencēta vispār.

Vebinārā tika uzsvērts arī tas, ka mūzikas izmantošana darba vietās - birojos, ražotnēs, noliktavās, veikalos un citās komerciālās telpās – ir daudz plašāka, nekā nereti tiek pieņemts. Tādēļ viens no būtiskākajiem nozares izaicinājumiem ir pilnvērtīgi identificēt, apzināt un uzraudzīt mūzikas izmantošanas gadījumus, lai nodrošinātu atbilstošu licencēšanu.

LaIPA šajā jomā Latvijā jau ir paveikusi ievērojamu darbu, īstenojot vairākas informēšanas kampaņas par legālas mūzikas izmantošanu, tostarp kampaņu “Darbam vajag ritmu!”, kas aicina uzņēmumus atklāt mūzikas potenciālu darba vidē un biznesa attīstībā. Mērķtiecīgi attīstot mūzikas licencēšanu dažādās darba vidēs, licences izsniegtas 685 darba vietām, tostarp birojiem, kopstrādes telpām, atvērtā tipa birojiem, ražotnēm un noliktavām, nodrošinot 131 342 eiro gada ieņēmumus jeb gandrīz 11% no kopējiem publiskā izpildījuma ieņēmumiem. 

Vebinārā tika izcelti trīs galvenie faktori, kas nosaka veiksmīgu biroju un darba vietu mūzikas licencēšanas praksi:

• Vienkāršs un pieejams tarifs, kas balstīts uz darbinieku skaitu.

• Atrs un efektīvs licencēšanas process  -  no potenciālo klientu identificēšanas līdz automatizētai licencēto darba vietu saraksta atjaunošanai.

• Mērķtiecīgs mārketings, kas uzņēmumiem skaidri parāda mūzikas vērtību, vienlaikus uzsverot juridiskās atbilstības, biznesa ieguvumu un mākslinieku atbalsta nozīmi.

LaIPA dalība šajā starptautiskajā iniciatīvā apliecina organizācijas pieredzi un nozīmīgo lomu kolektīvā pārvaldījuma jomā ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā. Iesaistoties rokasgrāmatas izstrādē un vebināra norisē, LaIPA var dalīties savā pieredzē ar citu valstu organizācijām, vienlaikus pārņemot starptautisko labāko praksi, lai turpinātu pilnveidot izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību administrēšanu Latvijā.