Kāpēc ar talantu vairs nepietiek?

Vēl tikai pirms dekādes ceļš uz mūziķa panākumiem bija lineārāks – ieraksts, radio rotācija, ierakstu kompānijas līgums un plašas koncertēšanas iespējas. Šodien daudz kas mainījies – dziesma var kļūt par hitu TikTok, bet pēc mēneša tā vairs nebūs aktuāla, savukārt no mūziķa tiks gaidīts nākamis grāvējs. Straumēšanas pakalpojumi ir mainījuši ienākumu modeli, tikmēr mūziķiem jādomā ne tikai par melodiju, bet arī par savu zīmolu, nemitīgi aktuālu digitālo saturu, līgumiem un nodokļiem. Mūzikas industrija ir ne tikai emocionāli, bet arī juridiski prasīga. 2019. gada pētījumā “Neatkarīgo mūziķu finanšu pratības izpēte koncertu ekonomikā” (Exploring Financial Literacy of Independent Musicians in the Gig Economy) tiek minēts, ka augstāka finanšu pratība uzlabo mūziķa finansiālo stabilitāti. Turpretim cilvēki ar zemu finanšu pratību uzkrāj mazāk un bieži nespēj pārvaldīt esošos līdzekļus. Zināšanas un izpratne par finansēm ir noteicoša sastāvdaļa ikviena neatkarīga mūziķa karjerā. Pētījumā atklāts arī, ka tie neatkarīgie mākslinieki, kas sevi uztver kā uzņēmējus, ir daudz atvērtāki jaunu zināšanu apguvei un finanšu prasmju pilnveidei. Protams, nav jākļūst par profesionālu grāmatvedi vai juristu, tomēr ikvienam māksliniekam ir svarīgi iepazīties vismaz ar finanšu pratības pamatiem - saprast, kā veidojas ienākumi, kāpēc svarīgi ir noslēgt skaidrus un saprotamus līgumus, un kā tieši autortiesības var kļūt par ienākumu avotu. Neziņa bieži var novest pie neizdevīgu un neatbilstošu līgumu parakstīšanas, kā arī atalgojuma zaudēšanas. Bez agrīnas izpratnes par finanšu pratības pamatiem, sliktu ekonomisku lēmumu pieņemšana nākotnē ir gluži neizbēgama.

COVID-19 pandēmija vēl vairāk atklāja industrijas trauslumu, kad pilnībā tika pārtraukta koncertdarbība, daudzi mākslinieki palika bez ienākumiem. Tie, kuriem bija finanšu plāns un prasmes strādāt digitāli, pārdzīvoja šo periodu vieglāk. Šī pieredze pierādīja vienu: pielāgošanās ir izdzīvošanas atslēga.

Dziesmu autors un producents Akils Kings (Akil “Worldwide Fresh” King) uzsver, ka finanšu pratība ir būtisks priekšnosacījums panākumiem nepārtraukti mainīgajā mūzikas industrijā. Kings paneļdiskusijā “Kur māksla satiek kapitālu” (Where Art meets Capital), kas publicēts 2025. gada rakstā “Saskaroties ar mainīgo nozari, mūziķi apgūst finanšu pratības būtisko nozīmi” (Facing a changing industry, musicians learn the key importance of financial literacy), atzīst, ka, uzsākot savu karjeru, viņam nebija nekādas finansiālas izglītības. Saņemot miljonu dolāru darījumu, Kings to pieņēma bez vilcināšanās. Diemžēl darījumi nav tik vienkārši un arī miljonu iegūšana tāda nav - pēc darījuma parakstīšanas viņš pavisam negaidīja, ka reāli nopelnītā naudas summa būs stipri mazāka un nauda izzudīs daudz ātrāk, nekā bija domājis..

“Lai kļūtu par profesionālu mūziķi, nepietiek tikai ar talantu, ir jāizprot savas tiesības un mūzikas industrijas biznesa pamatprincipi. Zināšanas par autortiesībām, līgumiem un ieņēmumu veidiem ļauj aizsargāt savu darbu un gūt taisnīgu atalgojumu. Diemžēl daudzi talantīgi mākslinieki nekad neizveido spēcīgu karjeru, jo neizprot, kā darbojas producēšana, izplatīšana un straumēšanas platformas. Mūzika ir māksla, bet profesionāla karjera ir arī bizness, ja to ignorēsi, kāds cits kontrolēs tavu darbu. Es pats šo izpratni guvu praktiskā ceļā, ar kļūdām, laika un ienākumu zaudējumiem. Tikai pēc desmitgadēm smaga darba varu uzturēt ģimeni ar mūziku. Būtu es šīs zināšanas apguvis agrāk, viss būtu noticis ātrāk. Zināšanas sniedz brīvību, tās ļauj māksliniekam pieņemt lēmumus, kas nodrošina ne tikai īslaicīgus panākumus, bet ilgtspējīgu karjeru, “ ar pārdomām dalās autors un mūziķis, izdevniecības MicRec dibinātājs un vadītājs Guntars Račs.

Saskaņā ar 2025. gadā veikto pētījumu “Finansiālā labklājība mūzikas, izklaides un sporta nozarē” (Financial Wellness In The Music, Entertainment And Sports Industry), kas publicēts Apvienotās Karalistes “Globālajā Pētniecības žurnālā” (Global Research Journal from UK), jauni mākslinieki, kas ienāk mūzikas industrijā, bieži saskaras ar lielām, pēkšņām naudas summām, taču viņi nav gatavi tās gudri pārvaldīt. Rezultātā - jaunie mūziķi nereti iekuļas parādos, cieš no neveiksmīgiem ieguldījumiem, kļūst par krāpniecības upuriem vai nonāk konfliktā ar nodokļu iestādēm. Turklāt arī 2025. gada rakstā “Kā mūziķi veido un pārvalda savu naudu” (How musicians construct and lead their cash) tiek akcentēts, ka māksliniekiem, pirmo reizi saskaroties ar lielām naudas summām, var rasties apjukums par to, kā tās pārvaldīt. Tādēļ māksliniekiem, saņemot pirmos ienākumus no autortiesībām vai izdevniecībām, uzreiz būtu jāmeklē profesionāls finanšu un juridiskais atbalsts. Piemēram, balstoties uz grupas “The Amazons” pieredzi, karjeras sākumposmā viņiem palīdzēja grāmatvedis, kurš izglāba grupas dalībniekus no finansiāla posta un palīdzēja viņiem pieņemt gudrākus finanšu lēmumus.

Kas ir pirmais solis? Saprast pamatus: kā veidojas ienākumi, kāpēc līgumi ir svarīgi, un kā autortiesības var kļūt par stabilu ienākumu avotu. Autortiesību atlīdzības, ienākumi no koncertiem, sadarbībām, preču tirdzniecības, šie avoti jāzina un jāprot pārvaldīt. Tas nozīmē arī spēt teikt “nē” neizdevīgiem piedāvājumiem.

Tehnoloģijas - draugs vai drauds?

Mūzikas industrija ir daudz vairāk par melodiju - tā ir sarežģīta ekosistēma, ko veido radošais darbs, bizness, tehnoloģijas, mārketings un likumdošana. Šodien tā ir par algoritmiem, satura veidošanu, auditorijas iesaisti. TikTok šodien var būt nozīmīgāks par radio, nosakot, kas kļūst par hitu, bet rīt mākslīgais intelekts var radīt vēl nepieredzētu konkurenci mūziķiem. Jau šobrīd AI rīki palīdz producēt mūziku, miksēt skaņdarbus un pat radīt vokālus, mainot radošā procesa būtību. Tas nenozīmē, ka cilvēka radītajai mūzikai nav nākotnes, bet nozīmē vienu: mūziķim jāzina, kā šos rīkus izmantot savā labā. Līdztekus radošajām spējām mūziķiem jāattīsta arī uzņēmējdarbības un finanšu prasmes. Neviens neprasa kļūt par grāmatvedi, bet pamatzināšanas , taču pamatzināšanas par budžeta plānošanu, nodokļiem un līgumiem var pasargāt no krāpniecības, parādiem un karjeras sabrukuma Turklāt šīs prasmes ļauj māksliniekiem plānot nākotni, uzkrājumus, investīcijas, izglītību.

Kas nodrošina ilgtspēju mūziķa karjerā?

• Finanšu pratība: izpratne par ienākumu plūsmām, nodokļiem, autoratlīdzībām.
• Digitālās prasmes: satura veidošana, algoritmu izpratne, AI rīku izmantošana.
• Mentālā noturība: industrija ir mainīga un emocionāli prasīga.
• Tīklošana un sadarbība: profesionālie kontakti ir tikpat svarīgi kā talants.

Britu reperis Stormzy kopā ar “HSBC UK” izglīto jauniešus par finanšu pratību skolās. Kendriks Lamārs sadarbojās ar miljardieri Reju Dalio kampaņā “That’s Cash”, lai runātu par naudu un lēmumiem. ASV mūziķi veido platformas, kas palīdz apgūt finanšu pamatus, piemēram, Rakima un Viktora Lombarda izveidotais projekts “Notes”.

Latvijā par šo tēmu arvien aktīvāk runā ne tikai mūziķi, bet arī organizācijas. "Fonds Līdzskaņa" uzsver nepieciešamību rūpēties par mentālo veselību un attīstīt radošās prasmes, kā arī praktiskās prasmes: finanšu pratībuun ilgtspējīgu karjeras plānošanu. Lai to īstenotu, fonds izveidojis mērķziedojumu grozus, kas sniedz personalizētu palīdzību, no ātrā atbalsta psihoterapeita konsultācijām līdz ilgstošām veselības programmām un mūziķu un profesionālās izaugsmes iespējām. Šie grozi dod iespēju stiprināt mākslinieku radošo potenciālu un nodrošināt, ka viņi var radīt jaunus darbus, neizdegot un nezaudējot savas iespējas nākotnē. Tas ir ieguldījums, kas nosaka, vai mūziķa ceļš būs maratons vai īss sprints.

"Fonda Līdzskaņa" valdes locekle un mūzikas kompānijas "Every Little Thing" vadītāja Guna Zučika norāda: "Par mūzikas industriju bieži runā kā par sapņu piepildījumu – ceļošanu, aplausiem un radošu brīvību. Taču realitāte ir daudz sarežģītāka. Aiz šī spožuma ir milzīgs spiediens, nestabilitāte un augsts izdegšanas risks. Māksliniekiem bieži vien trūkst zināšanu par finanšu plānošanu, mentālās veselības uzturēšanu un karjeras stratēģijām, jo nevienā mūzikas skolā to nemāca. Šīs prasmes nav luksuss, tās ir izdzīvošanas priekšnoteikums. Mūsu mērķis ir veidot vidi, kur mūziķis var augt, nezaudējot savu veselību un brīvību radīt."

Mūsdienu mūzikas industrija nav tikai par talantu, tā prasa spēju pielāgoties, pārvaldīt savas finanses un rūpēties par mentālo veselību. Tie ir faktori, kas nosaka ne tikai mākslinieka profesionālo panākumu, bet arī spēju saglabāt savu radošo brīvību ilgtermiņā. Atbalsta sistēmas, piemēram, "Fonda Līdzskaņa" iniciatīvas ir solis pretī nozarei, kurā mākslinieki nejūtas vieni, viņiem ir iespēja attīstīties, saņemt palīdzību grūtos brīžos un veidot ilgtspējīgu karjeru.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību šiem jautājumiem un stiprinātu atbalsta kustību, 13. septembrī Rīgā, Māras dārzā pie Māras dīķa, notiks “Mūziķu skrējiens 2025” ar saukli “Saglabā ritmu neizdegot!”. Skrējiens aicina ikvienu, gan mūziķus, gan atbalstītājus, gan mūzikas cienītājus kļūt par daļu no šīs iniciatīvas. Reģistrācija skrējienam pieejama jau tagad: lidzskana.lv/veikals.