Fona mūzika tirdzniecības vietās iedarbojas kā stimuls uz patērētāju pirkšanas paradumiem. Mūzikas žanrs, mūzikas ritms un skaļums ir pirkuma lēmumu ietekmējošie faktori, tāpēc ir vērtīgi aizdomāties par mūziku uzņēmējdarbībā kā mārketinga aktivitāšu instrumentu, lai radītu pievienoto vērtību.

Mūzikai ir jābūt mijiedarbībā ar veikala koncepciju, veikala vizuālo noformējumu, produkcijas klāstu. Fona mūzikai jābūt atbilstoši izvēlētai un pievilcīgai, ņemot vērā uzņēmuma mērķtirgu – patērētāju auditoriju.

Pētnieki uzskata, ka atšķirīgi mūzikas žanri var palīdzēt sasniegt mērķi, stimulējot patērētāju iegādāties konkrētu produkciju, rosināt patērētāja interpretāciju un uztveri attiecībā uz pirkuma izvēli. Piemēram, atskaņojot franču kultūras ikonas Edītes Piafas skaņdarbus vīna sortimenta veikalā, tas noskaņos pircēju izvēlēties franču vīnu, nevis itāļu.

Iedvesmai:

Pētījumos pierādīta mūzikas faktoru ietekme:

Mūzikas ritms – lēns un ātrs

Ņujorkas lielveikalā tika veikts pētījums par mūzikas tempa ietekmi uz pircēju. Pētījuma rezultāti liecināja, ka, atskaņojot lēnu mūziku, pircēji pavadīja ilgāk laika veikalā un par 32% palielināja veikala ienākumus, nekā spēlējot ātra tempa mūziku.

Pētnieki skaidro, ka ātra tempa mūzika uzbudina cilvēku un liek ātrāk veikalā sameklēt nepieciešamos produktus, attiecīgi tirdzniecības vietā uzturoties īsāku laika periodu.

Mūzikas skaļums – par un pret

Vēl cits pētījums atklāja to, ka arī pircēja vecums ietekmēja reakciju uz mūzikas skaļumu veikalā. Pētījums apstiprināja, ka jaunieši veikalā pavadīs vairāk laika, ja fona mūzika būs skaļāka, savukārt gados vecāki cilvēki vairāk laika pavadīs veikalā, ja fona mūzika būs pieklusinātāka.

Mūzikas žanrs – klasiskā mūzika kā sociālā identitāte

Salīdzinājumā ar citiem mūzikas žanriem, vairāki pētījumi liecina, ka tieši klasiskā mūzika ietekmē cilvēkus tērēt vairāk naudas, pērkot produktus, kas identificē viņu sociālo piederību.

Lai identificētu pirkšanas paradumus un motīvus, ārvalstīs tika veikts interesants pētījums, kurā piedalījās 180 Skotijas koledžas studentu.

Studenti tika sadalīti trīs grupās. Pirmajai grupai atskaņoja klasisko mūziku, otrajai grupai atskaņoja kantrī mūziku, bet trešajai grupai mūziku neatskaņoja. Paralēli tam studentiem tika rādīta prezentācija, kas saturēja 10 slaidus ar priekšmetiem, kas nosaka sociālo piederību un 10 slaidus, kuros tika attēloti sadzīves priekšmeti. Eksperimenta dalībniekiem vajadzēja pierakstīt, cik viņi ir gatavi maksāt par katru no prezentācijā attēloto priekšmetu.

Pētījuma rezultātā tika noskaidrots, ka studenti, kuri klausījās kantrī mūziku, bija gatava maksāt vairāk par sadzīves priekšmetiem, savukārt studentu grupa, kas klausījās klasisko mūziku, bija gatavi maksāt vairāk par sociālo identitāti raksturojošiem priekšmetiem. Vai nevajag arī ielikt pētījuma datus par prezentāciju bez mūzikas pavadījuma?

Avoti: www.psychologicalscience.org un blog.motivemetrics.com

Atgādinājums

Lai tirdzniecības vietā atskaņotu mūziku, ir nepieciešama Atļauja. Atlīdzības maksājums par neierobežotu pašmāju un ārvalstu mūzikas repertuāru ir sākot no 12.82 EUR ceturksnī. Plašāku informāciju par maksājamās atlīdzības tarifiem var iegūt, sazinoties ar “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) pa tālruni 67605023 vai plašāku informāciju iegūstot šeit.