Nesen publicētajā ziņojumā "Direktīvas par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū ietekme uz Eiropas Savienības māksliniekiem un mūziķiem", kura pamatā ir 9542 mākslinieku aptaujas atbildes no Latvijas un 18 citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, norādīts, ka 2019. gada DSM direktīva nav bijusi veiksmīga. Šī ir lielākā ES mēroga aptauja, ko ir veikuši AEPO-ARTIS (Eiropas izpildītāju organizāciju apvienība) un IAO (Starptautiskā Mākslinieku organizācija) sadarbībā ar Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību (LaIPA), par jautājumiem, kas saistīti ar izpildītāju tiesību regulējumu mūzikas nozarē. Tajā atklājās, ka tikai 8,89% Latvijas mākslinieku ir apmierināti ar savu atlīdzību par straumēšanu. Ziņojums ir pieejams šeit.

2019. gada jūnijā ES pieņēma direktīvu 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū (DSM). Tās 3. nodaļā tika atzīts, ka mūziķu apmierinātības stāvoklis ir vājš, un ES valstīm tika noteikts par pienākumu ieviest tiesību aktus, kas nodrošinātu, ka visi mākslinieki saņem taisnīgu atlīdzību. Konkrētāk, tiesību aktiem ir jāgarantē māksliniekiem tiesības saņemt atbilstošu un taisnīgu atlīdzību, saņemt pārredzamu finanšu informāciju par ierakstu izmantošanas veidiem, prasīt papildu atlīdzību un atgūt tiesības no ierakstu kompānijām un izdevniecībām noteiktās situācijās, kā arī pieprasīt alternatīvu strīdu izšķiršanu.

Sagaidot DSM direktīvas piecu gadu jubileju, visu 2024. gada pirmo ceturksni AEPO-ARTIS un tās biedri sadarbībā ar IAO veica aptauju, lai novērtētu, kādu ietekmi DSM direktīva ir atstājusi uz izpildītājiem.

Šīs aptaujas rezultātus analizēja neatkarīgs mūzikas biznesa pētnieks Daniels Johansons. Savā ziņojumā "Straume un sapņi, 2. daļa - DSM direktīvas ietekme uz ES māksliniekiem un mūziķiem" viņš secināja:
"Lai gan DSM direktīvas 18.-22. pants tika izstrādāts un ieviests valstu tiesību aktos, lai stiprinātu mākslinieku un mūziķu pozīcijas tirgū, joprojām pastāv tiesību aktu efektivitātes nepilnības. Līdz ar to šajā ziņojumā ierosināts, ka ES, dalībvalstīm un mūzikas nozarei ir jāveic papildu pasākumi. Cerams, ka iesniegtie dati kalpos kā katalizators šādu papildu pasākumu izstrādei un īstenošanai."

Galvenie secinājumi visā ES ir šādi:

• Tikai 5,1% mākslinieku uzskata, ka viņu straumēšanas ieņēmumi ir apmierinoši, turklāt starp dalībvalstīm ir vērojamas būtiskas atšķirības. Latvijā ar ieņēmumiem par straumēšanu apmierināti ir vien 8,6% mākslinieku.
• Attiecībā uz pārredzamības principu, aptuveni 77% ES mākslinieku nav saņēmuši tik detalizētu informāciju, cik viņiem juridiski pienākas.
• Tikai 35 no 4215 māksliniekiem, kuriem ir līgums ar ierakstu kompāniju, izdevās pielāgot līguma noteikumus un saņemt papildu atlīdzību.
• Tikai 5,9% ES mākslinieku mēģināja atgūt savas tiesības, un 69,4% no viņiem tas neizdevās.
• Alternatīvas strīdu izšķiršanas iespēja (kas paredzēta, lai izvairītos tiesvedības un mazinātu strīdu iesaistītajām pusēm) gandrīz netika izmantota, un, ja tā tika izmantota, lielākā daļa mākslinieku (60%) to neuzskatīja par lietderīgu.

Attiecībā uz sesiju mūziķiem, kuri nesaņem atlīdzību par straumēšanu, autors norādīja: "Tā kā sesiju mūziķiem nav noregulētas tiesības uz taisnīgu atlīdzību par straumēšanu, ir obligāti jāsniedz ES līmeņa ieteikumi par to, vai dalībvalstīm būtu jāievieš šādas tiesības uz atlīdzību".

Aizpildot aptauju, 1228 mākslinieki izvēlējās sniegt komentārus par savu karjeru un mūzikas nozari kopumā. To noskaņojuma analīzē tika konstatēts, ka tikai 21 no tiem var uzskatīt par pozitīvu. Iesniegto komentāru vidū:

"Es esmu cilvēks, kurš savas karjeras laikā izdziedājis 50 lielus hitus 20 miljoniem cilvēku... un saņemu honorāru, kas neuztur pat suni, smieklīgi, vai ne?".

"Es neesmu saņēmis ne centa par ierakstu, kas vairākas nedēļas bija pārdotāko dziesmu topā... Es esmu bez naudas, tāpēc nevaru atļauties nolīgt advokātu...".

"Es domāju, ka mums, sesijas mūziķiem, būtu jāmaksā par straumēšanu Spotify."

Kāds mākslinieks jautāja: "Kad tiks ieviestas izpildītāju tiesības attiecībā uz straumēšanu?" Uz šo jautājumu var atbildēt tikai 27 ES dalībvalstu valdības. To pienākums ir ieviest tiesību aktus, kas nodrošina DSM direktīvas efektivitāti, un šis ziņojums neapšaubāmi liecina, ka līdz šim praksē tas nav realizējies.

AEPO-ARTIS ģenerālsekretārs Ioans Kaess komentēja: "Šis ziņojums būtu obligāta lasāmviela valstu valdībām visā ES un pārējā Eiropā (ieskaitot Apvienoto Karalisti). Politikas veidotājiem būtu jāsaskata, ka DSM direktīvai nav bijusi pietiekama ietekme, un jāveic nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts direktīvas galvenais mērķis - taisnīga atlīdzība."

Komentējot vajadzību padarīt efektīvas tiesības uz atbilstošu un taisnīgu atalgojumu (kas ietvertas 18. pantā), autors secināja: "Šķiet, ka ir nepieciešamas vadlīnijas par to, kādi piemēroti mehānismi dalībvalstīm būtu jāievieš, lai 18. pants būtu efektīvs. Tas jo īpaši palīdzētu tām dalībvalstīm, kuras izvēlējās burtisku šī panta transponēšanu, izdarīt izvēli par to, kādus mehānismus ieviest. Dažas dalībvalstis ir ieviesušas dažādus ar likumu noteiktus atlīdzības mehānismus, un tāpēc Eiropas Savienībā nav vienotas prakses. Tas varētu radīt neparedzētas ilgtermiņa sekas, kad straumēšanas atlīdzība dažās dalībvalstīs darbojas atšķirīgi salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm."

LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa: "Šis ziņojums skaidri parāda, ka nepieciešams uzlabot mākslinieku tiesību aizsardzību un nodrošināt viņiem taisnīgu atlīdzību digitālajā vidē. Mēs ceram, ka šie rezultāti kalpos kā pamudinājums veikt nepieciešamās izmaiņas gan ES, gan nacionālā līmenī."