Šodien, 26. aprīlī, atzīmējot Pasaules intelektuālā īpašuma dienu, mums visiem ir iespēja padziļināti izvērtēt, cik nozīmīgs ir intelektuālais īpašums mūsu kultūrā, ekonomikā un sabiedrībā. Intelektuālais īpašums, kas ietver autortiesības, blakustiesības, patentus, preču zīmes un dizainparaugus, ir būtisks radošuma, inovāciju un kultūras saglabāšanas dzinējspēks. Intelektuālais īpašums ir arī fundamentāla ekonomikas sastāvdaļa, kas veicina inovāciju un kultūras attīstību, vienlaikus nodrošinot, ka autori un izgudrotāji saņem atbilstošu atlīdzību par saviem darbiem.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Eiropas Patentu biroja (EPO) veikto pētījumu, intelektuālā īpašuma nozares 2017.-2019. gadā veidoja gandrīz pusi (47,1%) no Eiropas Savienības IKP, savukārt ar intelektuālo īpašumu saistītās nozarēs tiek nodarbināti 39,4% no ES iedzīvotājiem. Šie dati apstiprina, ka intelektuālā īpašuma tiesību efektīva pārvaldība ir izšķirīgi svarīga ekonomiskajai stabilitātei un izaugsmei visā pasaulē.^[1]

Neraugoties uz šiem iespaidīgajiem ekonomiskajiem rādītājiem, intelektuālā īpašuma aizsardzība saskaras ar nozīmīgiem izaicinājumiem. Autortiesību pārkāpumi, pirātisms, viltojumi un patentu zādzība ir tikai daži no tiem. EUIPO ziņo, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi Eiropā katru gadu izraisa zaudējumus simtiem miljonu eiro apmērā. Šie izaicinājumi uzsver nepieciešamību stiprināt tiesību aizsardzību un veicināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību nozīmīgumu.

Sabiedrības izpratne par intelektuālo īpašumu

Lai gan intelektuālais īpašums ir nozīmīgs sabiedrības un ekonomikas attīstības faktors, sabiedrības izpratne par intelektuālā īpašuma jautājumiem joprojām ir nepietiekama. Daudzi neapzinās, kā intelektuālais īpašums ietekmē viņu ikdienas dzīvi, kā arī to, kādas tiešas sekas var rasties intelektuālā īpašuma tiesību neievērošanas gadījumos. Šīs izpratnes trūkums var veicināt autortiesību pārkāpumus, piemēram, nelicencētas mūzikas, filmu un grāmatu kopēšanu un izplatīšanu, kas galu galā kaitē gan autoriem, gan patērētājiem. Joprojām aktuāls un, kā liecina arī pētījumi, paudzēs iesakņojies uzskats, ka mūzika, grāmatas, mākslas darbi "pieder visiem" un par to izmantošanu nav jāmaksā atlīdzība tiesību īpašniekiem.

Sabiedrības izglītošana par intelektuālo īpašumu ir svarīga, lai cilvēki saprastu, ka autortiesības, blakustiesības un rūpnieciskais īpašums ne vien aizsargā autoru un izgudrotāju mantiskās un personiskās tiesības, bet arī veicina kultūras un zinātnes attīstību. Jo labāk sabiedrība izprot šos jautājumus, jo efektīvāk tā var piedalīties inovāciju un radošas darbības atbalstīšanā.

Šajā kontekstā nozīmīgu lomu spēlē tādas platformas kā "Autorskola", kuru mērķis ir paaugstināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma nozīmi. "Autorskola" nodrošina izglītību par autortiesībām, blakustiesībām un rūpniecisko īpašumu, skaidrojot, kā šīs tiesības ietekmē radošo darbu veidošanu un izplatīšanu. "Autorskolas" mājaslapā informācija par intelektuālo īpašumu ir pieejama dažādām mērķa grupām, sākot ar pirmās klases skolēniem, beidzot ar vidusskolēniem, studentiem, uzņēmējiem un māksliniekiem. Šīs platformas mērķis ir veidot izpratni ne tikai par to, kā aizsargāt pašu radīto darbu, bet arī par to, kā godīgi un likumīgi izmantot citu radītos darbus.

Izglītība par intelektuālo īpašumu bērniem ir īpaši būtiska, lai jau no agras bērnības veicinātu izpratni un cieņu pret citu cilvēku darbu un radošumu. Mācot bērnus par autortiesībām, blakustiesībām un rūpniecisko īpašumu, mēs viņiem palīdzam saprast, ka katrs radošais darbs — vai tas būtu zīmējums, stāsts, izgudrojums vai mūzikas skaņdarbs — ir kāda cilvēka darbs, kas pelnījis atzīšanu un aizsardzību. Tādējādi izglītība par intelektuālo īpašumu jau no bērnības gadiem veido pamatus godīgai attieksmei pret radošo darbu un novērš tādu negatīvu  nākotnes parādību kā pirātisms, plaģiātisms un viltojumi. Izglītojot bērnus un jauniešus par šiem jautājumiem, mēs veicinām veselīgu, radošu un inovatīvu sabiedrību, kas spēj novērtēt un atbalstīt gan savu, gan citu radošo darbu.

Sabiedrības izglītošana par intelektuālā īpašuma nozīmi ir ilgtermiņa process, kas prasa nepārtrauktu apņemšanos no dažādu sektoru puses. "Autorskola" ir izcils piemērs tam, kā šī izpratne var tikt veicināta, sniedzot konkrētus rīkus un zināšanas, kas nepieciešamas, lai saprastu un cienītu intelektuālo īpašumu kā būtisku sabiedrības un kultūras attīstības elementu.

Tehnoloģiju attīstība un intelektuālais īpašums

Tehnoloģiju straujā attīstība ir radījusi jaunus izaicinājumus intelektuālā īpašuma jomā, jo jauninājumi digitālajā vidē bieži apsteidz esošos regulējumus un likumdošanu. Šie izaicinājumi ir sevišķi aktuāli tādās jomās kā mākslīgais intelekts (MI), datu analītika un lietu internets (IoT), kas spēj radikāli mainīt to, kā mēs radām, dalāmies un patērējam radošos darbus.

Mākslīgais intelekts (MI) ir viens no visstraujāk augošajiem tehnoloģiju sektoriem, un tas rada būtiskus jautājumus par autortiesībām. MI var radīt mūziku, literārus darbus un vizuālo mākslu, kas tehniski nav tieši cilvēka radīti, tomēr šī programmatūra ir “mācījusies” no citu autoru darbiem, kuru izmantošanai bieži vien nav tikusi iegūta atļauja. Tas rada juridiskas diskusijas par to, kurš ir darba autors un kā šādi darbi būtu jāaizsargā saskaņā ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Vai šādiem darbiem vajadzētu būt aizsargātiem tāpat kā cilvēka radītiem darbiem? Vai uz MI izveidotājiem arī attiektos autortiesības par MI izveidoto darbu? Vai cilvēku, kas MI ir devis komandu radīt noteikto darbu, ir iespējams uzskatīt par autoru?

Šobrīd skaidra juridiska regulējuma par to vai ar MI palīdzību radītie rezultāti var tikt aizsargāti ar autortiesībām nav.  Autortiesību likums neaizsargā tādus darbus, kuri neatbilst ar autortiesībām aizsargāta darba pazīmēm, tas ir, tādus darbus, kuros nav ieguldīta jaunrade un kurus nav radījis cilvēks. Līdz ar to autortiesības neaizsargā pilnībā mākslīgā intelekta ģenerētus darbus, taču aizsardzība varētu būt attiecināma uz tādiem darbiem, kuru autori attiecīgo programmatūru ir izmantojuši kā rīku darbu radīšanai.

Būtiskākais jautājums autortiesību aizsardzības kontekstā: kā noteikt cilvēka iesaistes apjomu darba radīšanā, kur līdzdarbojies mākslīgais intelekts?

Piemēram, ja cilvēks veicis lielāko daļu konceptuālo izvēļu darba idejas radīšanā (piemēram, izvēlējies dziesmas žanru, stilu, formātu u. tml.) un radoši ieguldījies gala produkta rediģēšanā un pēcapstrādē, tad dziesma varētu tikt aizsargāta ar autortiesībām un blakustiesībām.

Savukārt, lietu internets (IoT) - ierīces, kas savstarpēji sazinās un apmainās ar datiem, arī var izmantot ar autortiesībām aizsargātu saturu dažādos veidos, kas var būt grūti kontrolējami, jo noteik privatā vidē. Piemēram, viedie mājas asistenti, kas atskaņo mūziku vai lasa grāmatas balsī, izmanto aizsargātu saturu, un no intelektualā īpašuma tiesibu aspekta, ir jānodrošina, ka šāda veida lietošana ir legāla un atbilst likumdošanai.

Rezumējot, minētās tehnoloģijas rada nepieciešamību pēc intelektuālā īpašuma tiesību regulējumu atjaunošanas un modernizācijas, lai tie spētu adekvāti atbildēt uz jaunajiem izaicinājumiem, kas rodas digitālajā laikmetā. Likumdevēji, juristi un tehnoloģiju speciālisti strādā pie šo jautājumu risināšanas, lai veicinātu inovācijas, vienlaicīgi aizsargājot autortiesību īpašnieku intereses, tomēr tehnoloģiskā attīstība šajā brīdī ir tik strauja, ka ir grūti veidot regulējumus atbilstoši reālajai situācijai.

Nākotnes virzieni un politikas veidošana

Lai efektīvi risinātu šos izaicinājumus, kas saistīti gan ar tehnoloģiju straujo attīstību, gan sabiedrības izglītības trūkumu intelektuālā īpašuma jomā, ir svarīgi veikt divpusējas darbības. No vienas puses, nepieciešams stiprināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai autori justos droši par sava darba aizsardzību. No otras puses, ir būtiski veidot regulējumus, kas atbalsta inovāciju un kultūras attīstību, lai neierobežotu radošo potenciālu un sabiedrības iespējas piedalīties kultūras dzīvē.

Politikas veidotājiem ir jākoncentrē uzmanība uz līdzsvarotas intelektuālā īpašuma sistēmas izveidi. Šī sistēma nedrīkst tikai aizsargāt autoru tiesības, bet tai ir arī jānodrošina, ka sabiedrībai ir pieejamas kultūras saturs un tehnoloģiju inovācijas. Tas nozīmē, ka likumdošanā ir jāņem vērā gan radošo darbu aizsardzības nepieciešamība, gan sabiedrības intereses un tiesības uz piekļuvi informācijai un kultūras saturam.

Ir svarīgi arī veicināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma nozīmi, izmantojot izglītības programmas un publiskās informācijas kampaņas. Tas ietver skolu izglītības programmu paplašināšanu, lai jau no agras bērnības mācītu bērniem par intelektuālā īpašuma principiem un nozīmi. Tāpat ir jāveicina pieaugušo izglītība, izmantojot medijus un sabiedriskās kampaņas, lai palielinātu sabiedrības izpratni par to, kā tehnoloģiju izmantošana ietekmē intelektuālā īpašuma tiesības un kādus izaicinājumus tas rada.

Tādējādi, strādājot gan pie tiesību stiprināšanas, gan pie sabiedrības izglītošanas, var sasniegt līdzsvarotu un taisnīgu intelektuālā īpašuma sistēmu, kas veicina radošumu un inovācijas, vienlaikus respektējot autoru tiesības un nodrošinot plašāku piekļuvi kultūras satura patēriņam.

Pasaules intelektuālā īpašuma diena ir lieliska iespēja ne tikai atzīmēt, bet arī pārdomāt un veicināt plašāku diskusiju par intelektuālā īpašuma nozīmi un tā ietekmi uz mūsu dzīvēm. Intelektuālais īpašums ir būtisks radošuma, inovāciju un kultūras ilgtspējas nodrošināšanai. Tādēļ šīs dienas svinības un turpmāka sabiedrības izglītošana ir būtisks solis pretī nākotnei, kurā tiek cienīts un aizsargāts katra radītais intelektuālais īpašums. Tikai tā mēs varam nodrošināt, ka mūsu sabiedrība un ekonomika turpina augt un attīstīties harmoniski un ilgtspējīgi.

LIENA EDVARDSA,
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore,
izglītojošās iniciatīvas "Autorskola" iniciatore