Katru nedēļu LaIPA sadarbībā ar portālu TVNET piedāvā apskatīt Latvijā spēlētākās mūzikas topu, kurā apkopoti gan radiostaciju, gan interneta straumēšanas vietņu rezultāti. Šoreiz piedāvājam iepazīties ar cilvēku kolektīvu, kas strādā pie dziesmas jeb fonogrammas tapšanas, un viņu uzdevumiem.

Pavisam iespējams, ka dziesmas ideja top guļamistabā un tiek ierakstīta balss ziņās telefonā, taču, lai ideja nonāktu līdz plašākam klausītāju lokam, tai būs jāiziet vairāki darba etapi. Idejas atdzīvināšanai tiek piesaistīti izpildītāji - mūzikāla darba gadījumā citi mūziķi, teātra izrādes vai filmas gadījumā tie ir aktieri, kā arī producenti, kas organizē visu iesaistīto darbu, un viņu ieguldīto darbu aizsargā blakustiesības. Tiesiski blakustiesību aizsardzība ir neatkarīgi no autortiesību aizsardzības, bet vienlaikus tās darbojas sinerģijā.

Viens no mūzikas žanriem, kur uzskatāmāk tiek sadalīti uzdevumi, lai realizētu muzikālo ieceri jeb autordarbu, manuprāt, ir hiphops.

Priekšplānā ir reperis jeb emsijs (MC), kura pārziņā ir gan saturs, gan izpildījums, valodai nesot ne vien vēstījumu, bet arī ritma zīmējumu, dinamiku un cita veida mākslinieciskas ekspresijas, esot arī sava veida aktieris. Reperis sadarbojas ar producentiem, kuru pārziņā ir muzikālā daļa, kas bieži vien tiek veidota kā kolāža, integrējot arī citu autoru darbus. Producents no dažādiem mūzikas elementiem orķestrē kopējo skanējumu. Atsevišķi ir bītmeikers jeb mūziķis, kas veido unikālu, pārsvarā elektronisku pavadījumu, kam būtiski tiek pakārtots arī repera valodas plūdums. Viens cilvēks var būt gan reperis, gan producents un bītmeikeris, bet visbiežāk tas ir komandas darbs.

Reperis Wiesulis strādā tandēmā ar sangvn, kurš šajā gadījumā ir abu kopīgi izveidoto dziesmu jeb fonogrammu producents/bītmeikers. Viņu singls "Ko tā?" ir Latvijas pašmāju singlu straumēšanas topa vienība jau kopš tās izdošanas 2023. gada jūlijā, un 29. martā tandēms izdeva savu jaunāko albumu "En Prise".

Wiesulis ieskicē radošo procesu: "Mums uzdevumu sadale nav tāds izteikts plānveida process - viss parasti notiek ļoti dabīgi. Neskatoties uz to, ka sangvn ir tas, kurš tehniski taisa pavadījumu. Dažkārt mēs kopā radām idejas, vai arī es viņam pasniedzu jau kāda bīta aptuveno ideju. Ir reizes, kad viņš viens ir izveidojis bītu, bet reizēm tie top, studijā esot mums abiem, līdz ar to, arī es cenšos maksimāli iesaistīties producēšanas procesā. To pašu var teikt arī par sangvn iesaisti teksta rakstīšanā un ierakstos. Reizēm sangvn iesaka, kur pamainīt plūsmu, kuru divrindi/četrrindi pārrakstīt, vai pamainīt kādu konkrētu vārdu uz kādu labskanīgāku. Šie ieteikumi gan neietekmē saturu, kas ir absolūti manā ziņā. Mūsu process ir ļoti organisks, brīvs un reizēm haotisks, līdz ar to darbus konkrēti nesadalam, bet katru no lēmumiem pieņemam kopīgi, jo mūsu relīzes, tai skaitā "En Prise", ir mūsu kopdarbi."

Blakustiesības aizsargā ne vien solistu un grupu tiesības, bet arī to mūziķi, kurš ierakstā iespēlējis kaut vienu takti. Savukārt par fonogrammu producentiem ir atzīstamas fiziskas vai juridiskas personas, kuras uzņemas iniciatīvu un ir atbildīgas par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu. Fonogrammas producents var būt ierakstu kompānija, tas var būt atsevišķs cilvēks, piemēram, grupas līderis, vai arī no malas pieaicināts producents.

Latvijas mūzikā jau vairāk nekā 20 gadus darbojas Kaspars Ansons, kurš dažādos muzikālos projektos veic dažādus uzdevumus. Viņš ir dziesmu autors, skaņu inženieris, dziesmu un albumu producents un arī izpildītājs - ģitārists. Viņa solo projekts Zebrene ar dziesmu "Pazūd pulss" šogad ir radiostaciju spēlētāko pašmāju dziesmu topa augšgalā.

"Mana radošā darbība ir attīstījusies ciklos. Sāku kā dziesmu autors, pēc tam kā ģitārists, pamazām virzoties uz producenta amatu, un tad atgriezos atpakaļ pie dziesmu rakstīšanas. Un tas viss ir loģiski, jo dziesmu rakstīšana ir pamatu pamats pāri laikiem. Producēšana dziesmu ieliek mūsdienām atbilstošā stilistikā, bet mūsdienas ir īsas," domās dalās Kaspars Ansons, kurš pats vislabāk jūtas dziesmu autora pozīcijā. 

Viņš turpina: "Kas attiecas uz manu darba dienu, studijā ierodos 9 rītā un no tās aizeju 17 pievakarē. Rīta stundas plānoju radošajam procesam, piemēram, tekstu rakstīšanai, kad prāts piekūst, daru tehniskākas lietas - miksēju un aranžēju. Ja dziesmu rakstīšanas principi ir statiskāki, tad par dziesmas producēšanu katru gadu jāmācās kas jauns, jo tā mainās līdz ar modi. Piemēram, ja dziesma būtu kailais cilvēks, tad aranžējums ir apģērbs. Ja dziesma ir skaisti uzrakstīta, tad visās aranžijās tā izklausīsies labi, un tomēr, ja dziesma paredzēta masu auditorijai, tendences ir jāņem vērā jebkurā gadījumā. Producentam ir arī paša personīgā gaume, kas ir atskaites punkts jauno tendenču atlasīšanā. Producēšana maksā naudu no tehnikas iegādes aspekta, jo ir jāpērk jaunas programmas, kas nav lētas."

Par mūziķa darba idealistisko priekšstatu Kaspars Ansons saka: "Ar mūzikas radīšanu saistītais romantiskais priekšstats labi skan preses relīzēs, bet lielākā daļa dziesmu top, negaidot šo mūzas apciemojumu. Dzīvē ir konkrēti brīži - svaiga šķiršanās un pēkšņa iemīlēšanās, kad no tevis dziesmas birst ārā. Bet tu kā cilvēks negribi visu laiku dzīvot šādos nestabilos stāvokļos. Tāpēc ir jāiemācas izsaukt to mūzu, kad tev to vajag, un tas ir mērķtiecīgs, sistemātisks un smags darbs, kurā iemācies savaldīt un aktivizēt šo radošumu. Dziesmas rakstīšana ir pilna darbadiena."

Kad dziesmas ceļš ir izgājis fonogrammas radīšanas fāzes - no muzikālas ieceres tapis par ierakstu, kuram ir veikta arī tehniskā apstrāde, un ir izņemts fonogrammas identificēšanas kods ISRC, mūziķis to izsūta radiostacijām un arī augšuplādē interneta distributoros, kas dziesmu aizgādā mūzikas straumēšanas vietnēm internetā. Lai optimizētu darba izmaksas un vairotu savus ieņēmumus, kas mūsdienās ir iespējams, mūziķi izvēlās būt gan autori, gan izpildītāji un producenti, papildspēkus pieaicinot tikai uz pēcapstrādi. Kad dziesma nonāk pie klausītājiem, tā ir dziesmas radītāju intelektuālais īpašums. Dziesmai skanot radiostacijās un mūzikas straumēšanas vietnēs, par to tiek maksāta atlīdzība gan autoram vai autoru kolektīvam, gan blakustiesību turētājiem - izpildītājiem, producentiem. Lai fonogramma nestu peļņu, svarīgs ir gan auditorijas apmērs, gan laika posms un biežums, kādā tā tiek atskaņota. Tādēļ liels ieguvums Latvijas autoriem ir Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas jebkurā gadījumā dod dziesmai miljonu lielu auditoriju.

Dienas beigās mūzika ir un paliks katra paša subjektīvās gaumes izvēle, un tur ir savs skaistums. Lai arī katra iecienītākais mūziķis vai grupa varētu attīstīties, funkcionējošām autortiesībām un blakustiesībām ir svarīga loma, jo tās nodrošina veselīgu apriti un ceļ vietējo mūziķu konkurētspēju. Izglītojošajā vietnē autorskola.lv sev saistošu informāciju atradīs visas mūzikas apritē iesaistītās puses, kā autori un izpildītāji - tā klausītāji un uzņēmēji, šādi atrodot arī kopīgu valodu, un varbūt vienojoties kopīgā dziesmā.