Mūsdienās viens no ērtākajiem mūzikas klausīšanās veidiem ir mūzikas straumēšanas vietnes internetā, kas piedāvā daudzveidīgu dziesmu, albumu un tematisko izlašu katalogu. Kopš 2023. gada janvāra straumēšanas rezultāti sadarbībā ar monitoringa kompāniju Ranger Computers tiek apkopoti Latvijas straumēšanas topā - atsevišķi izceļot pašmāju māksliniekus un publicējot arī lielo topu kopā ar ārzemju mūziku.

Mūzikas straumēšanas platformu vēsture meklējama divtūkstošo gadu sākumā. Tās pirmssākumi meklējami tādās vietnēs kā Pandora, Last.fm, Myspace un arī Youtube. Šī brīža līdere, vietne Spotify, tika dibināta 2008. gadā, bet Latvijas tirgum tā bija pieejama no 2013. gada. Divus gadus iepriekš Spotify sāka darbību arī ASV tirgū, kas lika sasparoties arī citiem tehnoloģiju gigantiem - darbu uzsāka platformas Apple Music, Google Play, Amazon Music, Youtube Music, Tidal un francūžu radītais Deezer. 2012. gadā straumēšanas rezultātus savai formulai pievienoja arī Billboard Hot 100 - kas ir pasaulē atzīts mūzikas industrijas pārdošanas tops jeb čārts. Latviešu mūziķu radītie darbi straumēšanas platformām tika pievienoti pakāpeniski. Kā viens no svarīgākajiem pagriezieniem Latvijas mūzikas straumēšanas vēsturē būtu jāizceļ repera anša 2017. gada albums "Balzams", kuru viņš apzināti izdeva tikai digitāli un izdošanas diennaktī viss albums aizņēma visas Latvijas straumētāko dziesmu topa desmit vietas.

Sadarbībā ar monitoringa kompāniju Ranger Computers kopš 2023. gada tiek apkopoti Latvijas mūzikas digitālā patēriņa rezultāti, ņemot vērā gan straumējumus, gan lejuplādes. Iknedēļas rezultāti atklāj mūzikas klausīšanās paradumus tieši Latvijas teritorijā, bet reizi trijos mēnešos starptautiskie dati ļaus noteikt Latvijā radītās mūzikas panākumus plašākā mērogā. Idejiski ikkatrs var atsevišķi sekot līdzi straumju skaitam, un tomēr nebūs tik vienkārši, jo jāņem vērā nianses. Mūzikas straumēšanā tikai uz veiksmi vien nevar paļauties - ja mūziķim nebūs sakārtots mūzikas ierakstu katalogs, rezultātus sasniegt būs grūtāk.

Katram mūzikas ierakstam jeb fonogrammai ir savs reģistrēšanas kods ISRC (international standard recording code), ko var saņemt, augšuplādējot darbu internetā no digitālajiem mūzikas izplatītājiem, vai arī fonogrammas producenti šo kodu var izņemt blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijā, kas Latvijā ir "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (LaIPA). Piemēram, vietne Youtube automātiski nepiedāvā ISRC kodu, bet šo vietni ir iecienījuši Latvijas mūzikas patērētāji, attiecīgi - sakārtot katologu šeit ir svarīgi. Katrai jaunai mūzikas ieraksta versijai ir atšķirīgs ISRC kods, bet pamatinformācija nemainīgi paliek fonogrammas izdošanas gads, valsts, izdevējs jeb producents. Savi atsevišķie identifikācijas kodi ir arī izpildītājiem-IPN (International Performer Number). Tie ir svarīgi, lai spētu identificēt, piemēram, vienu Jāni Bērziņu no otra Jāņa Bērziņa, kā arī noteikt, pie kuras valsts attiecīgais izpildītajs ir piederoš un kura organizācija pārvalda izpildītaja tiesības. Sakārtots mūzikas ierakstu katalogs paver arī citas iespējas, piemēram, sinhronizāciju kādā starptautiskā reklāmā vai filmā, kas Latvijas mūzikas nozarē vēl ir maziepazīta teritorija.

Skatoties iknedēļas straumēšanas topu nevar nepamanīt, ka Latvijas mākslinieku radītā mūzika reti kad ir pirmajā desmitniekā. Šim apstāklim ir dažādi iemesli, tajā skaitā arī mūzikas klausīšanās paradumi, kuros joprojām valda pirātiska pieeja.

LaIPA padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Budze saka: "Ja domā no klausītāja perspektīvas, labāku pieredzi par straumēšanas servisu, piemēram, Spotify, grūti iedomāties. Par 8 EUR mēnesī ir pieejama bezmaz vai visa jebkad ierakstītā mūzika. Un katru dienu tajā nāk klāt 60 000 ierakstu. Es būtu gatavs par šādu servisu maksāt vismaz divtik. Tomēr mums kā sabiedrībai līdzi velkas pirātisma gēns. Padomju laikos tās bija Mežciemā nopērkamās lentas, 90. un 2000. gados tirgū un kioskos nopērkamās kasetes un kompaktdiski, kuri maksāja 10 reizes lētāk par oriģinālu. Kādēļ maksāt, ja var nemaksāt?"

"Pirātisms pie mums pastāv, jo praksē joprojām neeksistē soda mēri. Ja kāds veikalā zog košļenes, iespējams, uzreiz nepieķers, bet ar laiku tas būs neizbēgami, un tiks piemērots attiecīgais sods. Savukārt, ja visu dzīvi var zagt autordarbus bez attiecīgajām sekām, kādēļ neturpināt? Ideālā pasaulē pie mūzikas ierakstu patērēšanas kultūras būtu jāstrādā visiem kompleksi - valsts struktūrām jābloķē attiecīgās saites, kur nelegāli lejupielādējams jebkāds intelektuālais īpašums, vietējiem mūziķiem un ierakstu kompānijām uzstājīgāk jānovada savs klausītājs uz legālajām vietnēm, nozares pārstāvjiem, tostarp man pašam, kolektīvi un individuāli jādomā un jārealizē risinājumi, lai mūsu sabiedrība izvēlētos legālus avotus mūzikas patērēšanai. Par pēdējo runājot, protams, mēs to darām nepārtraukti, tomēr ātri nevar izmainīt sistēmu, kas iesakņojusies kolektīvajā apziņā," viedoklī dalās Rūdolfs Budze.

Lai arī vietne Spotify ir vispazīstamākā, tā nav vienīgā legālā mūzikas straumēšanas iespēja. Kā rāda mūzikas patēriņa indekss pētījums (2023. gada oktobris), tad 10 procenti Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuri iegādājas mūzikas ierakstus, visbiežāk mūziku iegādājas (maksā mēneša abonomentu) straumēšanas servisiem, piemēram, Spotify, Deezer. Savukārt 42 procenti klausās mūziku bez maksas vietnē youtube, kam tagad ir pieejama arī maksas Premium versija ar tik pat interaktīvām iespējām kā citos straumēšanas servisos. Kāpēc gan nepārslēgties uz labāku kvalitati, saglabājot to pašu iecienīto platformu?

Starptautiskajā telpā tiek runāts par informācijas pārprodukciju, kuras pārvaldībai būtu noderīgas kuratoru veidotas izlases. Dziesmas ceļš pie klausītājiem ir atšķirīgs, jo straumēšanas vietnes algoritms mēģina katram piegādāt ko īpašu. Latvijas mūzikai interneta telpā ir tematiskās izlases, saistītas ar Līgo, Ziemassvētku svinēšanu, līdzi jušanu sporta pasākumiem. Kā liecina 2023. gada rezultāti, tās labi nostrādāja - piemēram, pagājušā gada 22. nedēļā straumētākā Latvijā bija "Jauns Mēness" 1992. gada dziesma "Kad mēness jūrā krīt", bet 25. nedēļā straumēšanas topā ierotēja grupas "A-Eiropa" 2001. gada dziesma "Tuvumā Tālumā". Savukārt pagājušā gada decembrī straumēšanas topā bija gan bērnu grupa "Knīpas un Knauķi" ar dziesmu "Piparkūkas danco", gan Zigfrīda Muktupāvela izpildītā 1990. gada dziesma "Ticot, mīlot un gaidot". Tāpat varam izdarīt pieņēmumus, ka grupu "Singapūras Satīns" un "A-Eiropa" sadarbības dziesmas "Uz seen" popularitāte ir ietekmējusi "A-Eiropa" dziesmu atgriešanos aktīvajā straumēšanas apritē.