Ar atklātu vēstuli pie Latvijas Ministru kabineta, kā arī atsevišķi pie Kultūras, Ekonomikas un Veselības ministriju vadības vērsušās privātās Latvijas mūziķus, producentus, pasākumu organizētājus un izklaides nozari apkalpojošo tehnisko uzņēmumu apvienojošās organizācijas, prasot atkal “atvērt” kultūras un publisko pasākumu durvis apmeklētājiem, tādējādi sekojot kaimiņu – Lietuvas un Igaunijas –, kā arī citu Eiropas Savienības valstu paraugam.

“Nav noslēpums, ka Covid-19 ierobežojumi, mūžam mainīgie noteikumi un nekonsekvence to pieņemšanā, bet, pats galvenais, piemērošanā vissmagāk skar tās nozares, kas tieši saistītas ar pakalpojumu sniegšanu publiskajā vidē – kultūras un izklaides pasākumi, koncerti, sporta notikumi, ēdināšana, viesmīlības bizness,” galvenos cietējus no esošajiem ierobežojumiem uzskaita Gints Putniņš, koncertaģentūras “L Tips Agency” vadītājs un viens no pazīstamākajiem pasākumu, koncertu un festivālu organizētājiem Latvijā. “Protams, mēs saprotam un respektējam rūpes par visas sabiedrības veselību, tāpat izprotam arī ar Covid-19 pandēmiju saistītos procesus pasaulē, tomēr mums nav saprotams, kāpēc Latvijā visi lēmumi tiek pieņemti ar novēlošanos, tie tiek mainīti nevis pa dienām, bet stundām, savukārt uzņēmējiem, kas nodrošina publisku pasākumu norisi, mūziķiem, citiem radošajiem cilvēkiem brīžiem pat nav laika piemēroties, nerunājot nemaz par plānošanu ilgtermiņā,” saka Gints Putniņš. Viņš norāda, ka arī šobrīd vienīgais zināmais fakts ir tas, ka 28. februārī beidzas ārkārtas situācija, kamēr nekādi citi lēmumi pieņemti nav un neziņa turpinās, kas ir tiešā pretrunā ar kaimiņvalstīs un citviet ES notiekošo.

Pasākumu nozares Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvis Normunds Eilands savukārt norāda uz kādu citu problēmu: “Nenoliedzami, Latvija nav unikālā situācijā un arī mūsu valstī noteiktie un uz publiskiem pasākumiem attiecināmie ierobežojumi, kaut arī vieni no visstingrākajiem Eiropā, sākumā tomēr bija vismaz līdzīgi citur esošajiem. Bet pilnīgi absurds ir kas cits: kamēr mūsu kaimiņi un, nenoliegsim, arī nozares vissīvākie konkurenti lietuvieši un igauņi jau ir pieņēmuši lēmumu par ierobežojumu atcelšanu, tikmēr mēs zinām tikai to, ka “lemsim atkarībā no situācijas”... Kādas, atvainojiet, vēl situācijas ir jāgaida?” retoriski vaicā Normunds Eilands.

Alda Janēvica vadītais uzņēmums, kas nodrošina krietnu Latvijā notiekošo lielo un nozīmīgāko izrāžu, koncertu, festivālu tehnisko sadaļu, tāpat kā citi nozares uzņēmumi tieši nestabilitātes dēļ cieš lielus zaudējumus: “Tieši privātais sektors, kas nodrošina lielāko daļu no kultūras un izklaides sektora publiskajiem pasākumiem, tiek skarts īpaši smagi,” uzsver “Kompānija NA” vadītājs, “jebkurš pasākums, tā organizācija un tehniskais nodrošinājums nav vienas dienas “projekts”, bet gan ilgstoši plānojams, menedžējams un tehniski organizējams. Tāpēc mēs – gan tehniķi, gan producenti, pasākumu organizētāji un, protams, mūziķi – nevaram tā vienkārši vienā dienā darīt šādi, bet nākamajā – citādi. Tas nav iespējams, līdz ar to prognozējamība un, kas sevišķi būtiski, atļauja strādāt brīdī, kad citās valstīs tāda jau ir dota, ir vitāli svarīga, lai nozare vispār funkcionētu, pelnītu un maksātu nodokļus valsts budžetā,” uz privātā biznesa un valsts sasaisti norāda Aldis Janēvics.

Viens no Latvijas populārākajiem mūziķiem Dons, komentējot radošo cilvēku organizāciju, producentu, pasākumu organizētāju un tehniskā personāla uzņēmumu atklāto vēstuli valdībai, ir gana skarbs: “Šobrīd var teikt bez aplinkiem: mēs vienkārši pieprasām atcelt visus ierobežojumus no 1. marta. Un nevis tāpēc, ka tieši mums tā gribas, bet gan tāpēc, ka mēs vēlamies vienlīdzīgus noteikumus ar citām Eiropas Savienības valstīm. Un, protams, mūsu kaimiņiem. Mēs jau tā no Baltijas valstīm esam vissliktākajā stāvoklī,” ir pārliecināts Dons, vēršot uzmanību uz faktu, ka, neraugoties uz visstingrākajiem ierobežojumiem pasākumu un izklaides nozarē Baltijā, mūsu Covid-19 izplatības rādītāji nebūt nav labāki kā Igaunijā vai Lietuvā: “Dažbrīd mūsu saslimstības rādītāji ir pat sliktāki, kaut gan vakcinēto cilvēku “aptvere” visās valstīs ir līdzīga. Secinājums te ir tikai viens: tātad ne jau pasākumu nozare rada vai paaugstina rādītājus,” Dons norāda uz acīmredzamo.

Atklāto vēstuli parakstījušās pasākumu nozares privātā sektora organizācijas, uzņēmumi un mākslinieki ir vienisprātis, ka nepieciešama ātra un ļoti konkrēta valdības rīcība: “Savā vēstulē mēs prasām sniegt skaidru un konkrētu atbildi par tālāko valdības rīcību, atceļot šobrīd noteiktos ierobežojumus. Jau divus gadus dažādo ierobežojumu dēļ mūsu visu pārstāvētajā nozarē saimnieciskā darbība faktiski ir slēgta, tāpēc mēs vairs nevaram atļauties gaidīt risinājumus, kurus raksturo frāze: “izvērtēsim konkrētā brīža situāciju, tad lemsim”,” visu nozares organizāciju un uzņēmumu kopējo viedokli pauž “L Tips Agency” vadītājs Gints Putniņš.

 

 

Augsti godātajam Latvijas Republikas Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam
Ekonomikas ministrijai
Kultūras ministrijai
Veselības ministrijai

Iesniedzējs: Latvijas pasākumu nozares privātā sektora organizācijas, uzņēmumi un pārstāvji

ATKLĀTA VĒSTULE
Par kultūras un pasākumu nozares ierobežojumu vienlīdzīgu atcelšanu.

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs!

Viena no Latvijas valsts un tautas eksistenciāli svarīgām sastāvdaļām ilgtspējīgai  nācijas eksistencei un attīstībai ir pilnvērtīga, daudzpusīga un kvalitatīva kultūras procesa pieejamība sabiedrībai atbilstoši ikvienas mūsu sabiedrības sociālās, etniskās un vecuma grupas interesēm. Diemžēl kopš 2020. gada sākuma kultūras un pasākumu nozare Latvijā ir saskārusies ar vissmagākajiem darbības ierobežojumiem, piedzīvojot gan pilnīgu darbības aizliegumu periodus, gan darbojoties ļoti būtisku ierobežojumu apstākļos, ciešot neadekvātus finansiālos zaudējumus. To izjūt tieši privātais sektors, kas nesaņem garantētas valsts dotācijas savas darbības nodrošināšanai un šī brīža ierobežojumu kontekstā nespēj veikt komerciāli pamatotu saimniecisko darbību. Līdzšinējie pilnvērtīgās nozares darbības gadi (līdz 2019. gadam ieskaitot) parāda, ka izrāžu un koncertu rīkošanas nozarē vairāk par 50% no visiem pasākumiem, uz kuriem tiek pārdotas biļetes, ir privātā sektora organizētie koncerti, teātra izrādes u.c. veida sarīkojumi , savukārt korporatīvo un citu izklaides pasākumu nozarē privātā sektora pienesums ir ap 95-98%. Latvijas pasākumu specifika ir tā, ka komerciāli pamatota pasākuma norise daudzos gadījumos ir vien pie vismaz 80-90% zāles piepildījuma, tādēļ Veselības ministrijas piedāvātie ierobežojumi kultūras un pasākumu nozares privātam sektoram nav pieņemami. Kultūras un citu pasākumu norises īpatnība ir ne tikai salīdzinoši ilgais to gatavošanas posms (mēģinājumi, tehniskā sagatavošana), bet arī sabiedrības uzticība, pērkot biļetes uz pasākumiem iepriekšpārdošanā¹. Līdz ar to 2021. gada vasarā Latvijas pasākumu nozare faktiski nedrīkstēja strādāt, bet Lietuvā un Igaunijā notika gan pasākumi, gan festivāli, gan biznesa konferences. Vēršam Jūsu uzmanību, ka arī  mehānismi nozares atbalstam bija nepilnīgi un daudzi tika pārtraukti jau pagājušā gada 30. jūnijā.

Būdams daļa no vienotās Eiropas ekonomiskās telpas, Latvijas kultūras un pasākumu nozares privātais sektors līdz šim ir strādājis vienā ritmā ne tikai ar Latvijas kaimiņvalstīm, bet arī pārējām ES valstīm, kuras, kā liecina pēdējo dienu un pat mēnešu notikumi, arvien aktīvāk sper soļus visu kultūras un citu publisko pasākumu nozares darbības ierobežojumu atcelšanā. Diemžēl pēdējo dienu komunikācija ar Latvijas Republikas Veselības ministrijas pārstāvjiem un amatpersonu publiskie paziņojumi presē² liecina, ka mūsu valdība plāno nevis adekvāta “krīzes izejas plāna” ieviešanu, bet tieši otrādi – plāno pastiprināt kultūras un pasākumu nozares darbības ierobežojumus³. Un tas notiek laikā, kad mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā tiek atvieglota kultūras un pasākumu nozares darbība! Šī ir absurda un nepieņemama situācija, kas nostāda Latvijas kultūras un pasākumu nozares privāto sektoru daudz sliktākā stāvoklī.

Ņemot vērā to, ka Veselības ministrija absolūti ignorē daudzu Eiropas Savienības valstu politikas nostādni kultūras un pasākumu nozares jautājumā, mēs, Latvijas pasākumu nozares  privātā sektora mūziķi, mākslinieki, producenti, nozares tehniskās kompānijas un nevalstiskās organizācijas, vēršamies pie Jums, ar lūgumu sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi, panākot Latvijas pasākumu nozarei visu ierobežojumu atcelšanu un vienādu tiesisko regulējumu ar kaimiņvalstīm un pārējām ES valstīm uzreiz pēc ārkārtas stāvokļa beigām, t.i., ar 2022. gada 1. martu, lai nozare varētu atsākt strādāt un pēc iespējas ātrāk sasniegtu tādu pašu līmeni kā citās ES valstīs (t.i., atcelt Covid-19 sertifikātus, maksimālā pieļaujamā apmeklētāju skaita, distancēšanās un platības ierobežojumus publisko pasākumu norisē).

Ņemot vērā jautājuma steidzamību un nozīmi, lūdzam sniegt atbildi uz mūsu iesniegumu līdz 2022. gada 14. februārim. Nepieciešamības gadījumā mūsu pārstāvji ir gatavi tikties ar Jums, lai klātienē izskaidrotu nozares situāciju.

Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vārdā
Normunds Eilands, vadītājs

Biedrības “Kultūras un izklaides platformu apvienība" vārdā
Līga Rubine, valdes locekle

Biedrības "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" vārdā
Elita Mīlgrāve, padomes priekšsēdētāja

Biedrības "Latvijas Kongresu birojs" vārdā
Jānis Zvirbulis, valdes loceklis

Biedrības „Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” vārdā
Agnese Cimuška-Rekke, izpilddirektore

Biedrības "Latvijas Pasākumu producentu asociācija" vārdā
Guntis Ērglis-Lācis, valdes priekšsēdētājs

Biedrības “Latvijas Rokmūzikas asociācija” vārdā
Jānis Bukums, valdes loceklis

Biedrības “Latvijas skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība” vārdā
Elita Mīlgrāve, valdes priekšsēdētāja

Pašnodarbināto mūziķu biedrības vārdā
Kaspars Zemītis, valdes priekšsēdētājs

Latvijas pasākumu norises vietu asociācijas vārdā
Jānis Zvirbulis, valdes loceklis

Latvijas pasākumu nozares speciālistu platformas "Latvijas Pasākumu forums" vārdā
Mārcis Gulbis, direktors

Nodibinājuma "Latvijas Producentu savienība" vārdā
Juris Millers, valdes priekšsēdētājs

Latvijas Bāru Asociācijas vārdā
Raivo Mediņš, valdes loceklis

Pasākumu nozares privātā sektora prasības atbalsta:

Radošās personības:
Arturs Šingirejs (Dons), Intars Busulis, Kārlis Lācis, Dace Pecoli, Enrico Pezzoli, Laima Vaikule, Jānis Lūsēns, Zigfrīds Muktupāvels, Ralfs Eilands, Raimonds Pauls, Aivars Hermanis, Zigmars Liepiņš, Valters Pūce, Aija Andrejeva, Lauris Reiniks, Ilze Laila Purmaliete, Normunds Rutulis, Katrīna Dimanta, Juris Kristons, Viktors Runtulis, Uldis Marhilēvičs, DJ Monsta, Mārcis Auziņš, Guntars Račs, Laimis Rācenājs, Ilze Grunte, Ieva Akuratere, Raimonda Vazdika, Ilze Laila Purmaliete, Gatis Irbe (Mesa), Jānis Skutelis, Arstarulsmirus (Gustavs Butelis), Rūdolfs Kugrēns, Edgars Bāliņš, Rēzija Kalniņa, Ainārs Rubiķis, Uģis Roze, Jānis Strazds, Olga Rajecka, Elza Rozentāle, Mārtiņš Vilsons, Jānis Stībelis, Andris Ērglis, Antra Stafecka, Atis Ieviņš, Armands Alksnis, Jānis Žilde, Kaspars Tobis, Normunds Štefenhāgens, Ikars Ruņģis, Aija Kaukule, Artis Dvarionas, Rodrigo Fomins, Patrisha, Rūdolfs Budze, Marta Grigale, Kaspars Grigalis, Samanta Tīna, Kaspars Ansons, Citi Zēni, mūziķu apvienība "Tev tuvumā", Labvēlīgais Tips, DAGAMBA, Instrumenti, Iļģi,

Raxtu Raxti, VERY COOL PEOPLE, Skyforger, Inokentijs Mārpls, Musiqq, Carnival Youth, Tautumeitas, Ozols, The Sound Poets, Kautkaili, Laika suns, Fiņķis, Rīgas Modes, Prāta Vētra, Linga, Sanctimony, Jumprava, Dzelzs Vilks, Opus Pro, Credo, Pienvedēja Piedzīvojumi, JĀNIS BUKUMS, Laime Pilnīga, Zig Zag,  Double Faced Eels, Apvienība "Mēs Jūs Mīlam", Astro’n’out,

Johnny Salamander, Rūsa, Ārpilsētas Sakari, Bloody Heels, D Day's Family, Darrva, DCH, Indygo, Reiner, Mattergy, Street Conference, Fonoplāns, Fools on Parade, Frailty, Hypervert, Inqognito, JAUDA, Kayro, Rubīna Kubs, Kumosiņš, LETTI, Mehāniskais Apelsīns, Quickstrike, Seira, Theatrum, Silvia, Strapon, Stray Orchid, The Panckas,  Tape Electro, Zvani, Symbolic, Legacy ID, THUrsday 12TH, SEVER, Terror Activator, Blind Shapes, Everlust

Pasākumu nozares uzņēmumi:

SIA “L Tips Agency”, SIA “SGS Sistēmas”, SIA “International show production”, SIA “deBusul Music”, SIA “Izklaides producentu grupa 7”, SIA “Liepaja Music”, SIA “Art Management Group”, SIA “Trade Hub Productions”, SIA “Laima Live”, SIA “MicrecPM”, SIA “Mikrofona ieraksti’, BDR “GINGERCAT”, SIA “Koncertmeistars”, BDR "Engures sportam" (taku skrējienu seriāls "Stirnu buks"), SIA "Platforma.lv", SIA “Untitled:, SIA “LP Events”, SIA “Producents.lv”, NOD “Latvijas Jaunatnes teātris”, SIA “FORTE PRODUCTION”, BDR "Teātris un Mūzika", SIA “DAGAMBA”, SIA “3S”, SIA “Tent for Event Baltic”, SIA “GuD productions”, SIA “RJK”, SIA “Bang!”, SIA “GaCo”, SIA “UBS”, SIA “PRO 1 Stage”, SIA “AJV Grupa”, SIA “Full Stage”, SIA “International Fireworks Design”, SIA “PWR PRODUCTION”, SIA “Kompānija NA”, SIA “Biļešu Serviss”, SIA “Biļešu Paradīze”, SIA “Best of Baltic Entertainment”, SIA "INDIGO.LV", SIA “PALLADIUM” (Koncertzāle Palladium), SIA “Diogens Audio”, SIA “Lumen Art”, SIA “ART-EXPO Security”, SIA "Sirano", SIA “Bilžu birojs”, SIA “UNDER MGMT”, SIA “MULTISHOW”, SIA “A-Europa Production”, SIA “Meduza Events”, SIA “LF Cont”, SIA “Eiropas skaņa”, festivāls “Laivā”, SIA “L TIPS”, SIA “Instrumenti”, SIA "CITADELE-A" , BDR “Pasaules mūzika”, SIA “Instrumenti”, SIA “VPT Grupa”, SIA “KM”, SIA "Mesa", SIA "VERY COOL PEOPLE", SIA “Those Guys”, SIA “IB Versija”, SIA “Eiropas skaņa”, SIA “Artistic”, SIA “KT Serviss”, SIA “StageArt”, SIA “T Studio”, BDR “Cita Abra”, SIA “Cīravas Ūdensdzirnavas”, SIA “DTT Solutions”, SIA “Sublevel tehnika”,  SIA “JP Sound & light”, SIA “TP Kastes”, SIA “Audiosonic”, SIA “Solavi”, SIA “ORATORIO”, SIA “Kultūrtelpa”, SIA “Darbnīca-M”, BDR "Kreatīvās attīstības telpa", Berga Bazāra Vasaras Festivāls, Enkurfests, SIA “Musica Baltica”, SIA “Musiqq”, IK Show Production, BDR "Teātris Abažurs", SIA “Every Little Thing”, Jersika Records, SIA “Wiktorija”, SIA “VILSONS PRODUCTION”, SIA “TOI TOI Latvija”, SIA “Elite tent”, SIA "Summer Sound Festivāls", SIA "Lo-Fi" (I LOVE YOU Records), SIA “M Project”, SIA “Brumo Pro”, SIA “Rentadisplay”, SIA “Ekase”, SIA “Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija”, SIA “AULA EVENTS”, SIA “BEZRINDAS.LV”, SIA “Meduza Events”, THP Production, SIA "Pareizā ķīmija",  BDR "Kultūras Perons", SIA “Skudras metropole”, SIA “Hanzas Perons”, SIA “Astro Music”, SIA “Arēna Rīga”, SIA “Mūzikas nams DAILE”, SIA “ Apvienība Ars Nova”, SIA RTU-BT1 (Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā), SIA “BDG concerts”, SIA “POSITIVUS”, SIA "Trade Up", SIA "SND",

 

¹ Statistika liecina, ka 2021. gadā tika pārdotas par 80% mazāk biļešu, nekā 2019. gadā, kas ir ļoti negatīva indikācija gan nozarei, gan kultūras un pasākumu procesiem valstī kopumā. Viens no iemesliem šādam dramatiskam kritumam bija Latvijas valdības lēnīgums darbības atvieglojumu pieņemšanā, kas disonēja ar steidzīgumu ar nozari neizdiskutētu ierobežojumu pieņemšanā.

² https://jauns.lv/raksts/zinas/485530-pavluta-padomnieks-no-1-marta-varetu-atcelt-gandriz-visus-ierobezojumus

³ Piemēram, no 15. februāra kultūras pasākumus vairs nevarēs apmeklēt personas bez balstvakcīnas, jo personām, kuras ir izgājušas pilnu vakcinācijas kursu un tā derīguma termiņš būs beidzies vairs nebūs tiesības apmeklēt pasākumus bez balstvakcinācijas.