Kas aprēķina un izmaksā atlīdzību par straumēšanas servisos atskaņotajām dziesmām? Vai šīs atlīdzības Latvijā administrē LaIPA? Šie ir praktiski jautājumi, par kuriem aizdomājas mūziķi un producenti.

Blakustiesības ir noteiktas likumdošanā, Latvijā blakustiesības regulē Autortiesību likums un Autortiesību Kolektīvā pārvaldījuma likums, starptautiski tā ir 1961. gada Romas konvencija “Par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību”, Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) 1996. gada līgums par izpildījumu un fonogrammām u.c. normatīvie akti.  Likumdošana paredz, ka tiesību īpašniekiem ir tiesības saņemt atlīdzību par katru reizi, kad tiek izmantoti viņu mūzikas ieraksti. Tāpat Latvijas Autortiesību likums nosaka mūzikas ierakstu izmantošanas veidus, kas ar likumu tiek administrēti tikai un vienīgi ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību, un tādus izmantošanas veidus, ko tiesību īpašnieki var administrēt paši.

Mūzikas ierakstu izmantošana straumēšanas servisos vai darbu padarīšana pieejamu internetā ir tiesību veids, ko mūzikas ierakstu producenti un izpildītāji ir izvelējušies pārvaldīt vai administrēt paši.

Tas nozīmē, ka paši tiesību īpašnieki slēdz līgumus ar straumēšanas servisu kompānijām un saņem atlīdzību tiešā veidā no pakalpojumu sniedzējiem.

Straumēšanas servisos izmaksājamā atlīdzība tiek aprēķināta pēc mūzikas ierakstu atskaņoto reižu skaita – jo vairāk atskaņo, jo lielāka atlīdzība. Mazāk zināmiem mūziķiem ievērojamu atskaņojumu reižu skaitu iespējams sasniegt, iekļūstot kādā no Spotify vai citu straumēšanas servisu veidotajiem mūzikas sarakstiem, piemēram, noskaņojumu mūzika vai pleiliste kafejnīcām. Protams, jāņem vērā arī dažādu servisu godīgums. Pēc IFPI datiem, 2013.gadā YouTube mēnesī apmeklēja miljards unikālo apmeklētāju, bet tiesību īpašnieki saņēma vien 450 miljonus ASV dolāru par darbu izmantošanu. 2014.gadā Spotify bija 60 miljoni abonementu un atlīdzībās mūziķiem izmaksāts miljards dolāru. Var diskutēt par atlīdzības apjomu vienas dziesmas atskaņošanas reizei, bet, ņemot vērā, ka katrs šāds serviss piedāvā savus noteikumus, tikai paši tiesību īpašnieki, slēdzot līgumus ar straumēšanas servisu pakalpojumu sniedzējiem, izvērtē savus ieguvumus.

Svarīgi saprast, ka Latvijā straumēšanas servisi vēl joprojām ir sava veida mūzikas popularizēšanas kanāli, kas pilda reklāmas funkciju, ērti un vienkārši piedāvājot mūziku sabiedrībai.

Papildu jautājumu gadījumā iesakām sazināties ar LaIPA ekspertiem tel.nr. 67605023, e-pasts , kas sniegs pilnvērtīgas konsultācijas blakustiesību jautājumos.

Avoti: wipo.int, laipa.org