Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) veiktajā šā gada otrajā “Mūzikas patēriņa indekss” pētījumā noskaidrots, ka 40% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ierakstījuši muzikālos un audio darbus viedtālruņos, CD diskos un citos informācijas nesējos. Salīdzinot ar gadu iepriekš iegūtajiem rezultātiem, situācija Latvijā uzlabojas - aizvien vairāk cilvēku izvēlas mūzikas ierakstus iegādāties vai izmantot mūzikas straumēšanas vietnes.

4. oktobrī biedrības LaIPA organizētajā diskusijā “Vidējais latvietis – vai digitālais garnadzis?” mūzikas industrijas un Kultūras ministrijas pārstāvi apsprieda pētījumā iegūtos datu.

 

LaIPA “Mūzikas patēriņa indekss” noskaidrots, ka 60% respondentu mūziku iegūst lejupielādējot to datorā, vēl 25% šim nolūkam izmanto tālruni 5% izmanto mūzikas atskaņotāju ar ieraksta iespējam vai iPod un vēl 4% izmanto CD atskaņotāju ar ierakstīšanas funkciju.

 

Kultūras Ministrijas Autortiesību nodaļas vadītāja Ilona Pētersone saka: “Pēdējais Kultūras Ministrijas pētījums par mūzikas nesējiem veikts 2012.gadā, bet pēc LaIPA prezentētajiem datiem ir skaidrs, ka jāveic jauna situācijas izpēte. Kultūras Ministrija ir pret pirātismu, bet jāatzīst, ka pirāti ir ātrāki par likumu, gan Latvijas mērogā, gan Eiropas Savienībā. Manuprāt, tiesību īpašniekiem jābūt aktīvākiem un jāiestājas pret lielo kompāniju, piemēram, Google un Youtube, lobiju, skaļi piesakot savas tiesības. Sabiedrība nesaprot, ka mūzikas kopēšana ir aizliegta.”

 

Savukārt 32% “Mūzikas patēriņa indekss” respondentu galvenais mūzikas ieguves avots ir Youtube videoklipu pārveidošana mp3, vēl 18% mūziku iegūst no vienādranga Peer-to-peer tīkliem (BitTorrent, E-Donkey utml.), 12% paši pērk ierakstus un vēl tikpat mūzikas ierakstus iegūst no draugiem, savukārt tikai 18% izmanto legālās mūzikas iegādes interneta vietnes.

 

Jautāts vai dati atspoguļo patieso situāciju, “Mikrofonu ieraksti” repertuāra direktors Guntars Račs saka: “Dati ir pārliecinoši un atbilst situācijai. Nav patīkami, bet reāli. Lai gan 4% aptaujas dalībnieku atzīst, ka baidās kopēt mūzikas ierakstus, šoreiz stāsts nav par biedēšanu. Nevar vainot patērētājus, ka viss ir brīvi pieejams un viegli atrodams. Brīnos par to, ka valstī nav iestādes, kas pret to aktīvi cīnītos – kas ir tās lapas, kas popularizē nelegālu mūzikas ieguvi, kas pelna no reklāmām? Ne Youtube, ne Google neviens nav nabadzīgs uzņēmums, bet jāatrod veids, kā no šiem uzņēmumiem tiesību turētājiem saņemt godīgu atlīdzību.”

 

“Legālās interneta vietnes, kurās klausīties vai iegādāties mūzikas ierakstus pie mums atnāca salīdzinoši vēlu,” piebilst “I Love You Recrods” mākslinieciskais vadītājs Bruno Roze. “Agrāk torenti bija vienīgā iespēja ātri tikt pie kārotā ieraksta. Šobrīd situācija ir mainījusies un zagt mūzikas ierakstus tiešsaistē ir pat sarežģītāk nekā tos iegūt legāli.”

 

Uz jautājumu – kādēļ izmantojat legālās mūzikas interneta vietnes (piem., doremi.lv, iTunes u.c.) 33% “Mūzikas patēriņa indekss” respondentu atzina, ka tur pieejamie mūzikas ieraksti ir kvalitatīvāki, vēl 29% svarīgi, lai mūziķi saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu darbu un 26% apgalvoja, ka legālajās vietnēs pieejamais mūzikas katalogs ir plašāks.

 

Petri Manonens (Petri Mannonen), Universal Music Group komercdirektors Somijā par globālām tendencēm mūzikā saka: “Tikai lielie mākslinieki izvēlas savus albumus ievietot mazajos straumēšanas servisos. Manuprāt tā viņi cer sasniegt augstāku publicitāti, bet tas ir viņu pašu lēmums. Universal Music Group mēs vēlamies mūsu pārstāvēto mūziķu saturu padarīt pieejamu ikvienam. Lielākā problēma ir mūzikas pirātisms un straumēšanas servisiem vajadzētu kopīgi pret to cīnīties. Mūziķiem vairāk jāstāsta klausītājiem, ka mūzika katram ir pieejama rokas stiepiena attālumā – mobilā telefona lietotnē.

 

Interesanti arī vērot kā globālajos straumēšanas servisos mainās mūzikas pieprasījums. Tikko ienākot valstī, topos vienmēr ir pasaulē populāra mūzika, bet ar laiku, kad aizvien vairāk cilvēku sāk izmantot straumēšanas servisa pakalpojumus, vietējos topos aizvien lielāku popularitāti gūst pašmāju mūziķi. Top10 līdz pat astoņām dziesmām ir vietējo mākslinieku radītas.”

 

LaIPA izpilddirektore Liena Grīna piebilst: “Portāla parmuziku.lv rakstā bija apkopoti 35 2016. gada pirmajā pusē izdoti albumi. Vairāk nekā puse no tiem nav pieejami straumēšanas servisos. Nepieciešams, lai industrijas pārstāvji pārkāpj laika slieksnim. Esmu novērojusi, ka Latvijā lietas notiek divus vai trīs gadus vēlāk nekā citur pasaulē. Esmu optimiste un ceru, ka pēc diviem gadiem šī situācija mainīsies.”

 

“Daudzi mūziķi izmanto Bandcamp. Nezinu, cik tas legāli, bet to var izmantot arī kā straumēšanas servisu. Mūzikas mīļotāji dodas uz tieši to vietni, jo zina, ka citur tos māksliniekus atrast nav iespējams. Savukārt mūziķi savus darbus izvēlas publicēt tur, jo zina, ka nopelnīs vairāk nekā lielajās straumēšanas vietnēs. Rodas tāds apburtais loks, jo mūziķiem grūti izlausties. Radio viņu dziesmas neatskaņo, savukārt publicējot tikai savai nišai, mūziķis nevar kļūt plaši pazīstams,” saka Bruno Roze.

 

Savukārt uz jautājumu “Kāpēc nekopējat mūzikas ierakstus?” 47% atzina, ka mūzikas ierakstus klausās tikai radio un televīzijā, vēl 23% mūziku klausās legālajās mūzikas straumēšanas vietnēs, piemēram, Spotify, 14% klausās oriģinālos mūzikas ierakstus CD, DVD un citos nesējos. 5% atzina, ka nezina kā to darīt. 4% mūziku patērēšanai kopē kāds draugs vai radinieks un vēl 4% mūziku neklausoties.

 

LaIPA “Mūzikas patēriņa indekss” noskaidrots, ka mūzika tiek lejupielādēta no nelegālajām vietnēm, jo 34% respondentu uzskata, ka tā ir brīvi pieejama un tai ir viegli piekļūt, 25% uzskata ka tādās vietnēs bez maksas iespējams iegūt mūziku, kas citur nav pieejama, 16% respondentu nav pietiekami finanšu līdzekļi, lai mūziku klausītos legāli un 13% vēlas noklausīties albumu pirms tā iegādes. Vēl 7% uzskata, ka lejupielādējot mūziku no šīm vietnēm, mūziķiem netiek radīti zaudējumi vai pārkāptas mūziķu tiesības.

 

Diskusijas noslēgumā Petri Manonens vēl piebilst: "Es ticu, ka nākamā pasaules līmeņa superzvaigzne mūzikā varētu nākt no Latvijas, jo tieši to sniedz digitālā laikmeta iespējas. Tas var būt sešpadsmitgadnieks, kas savā Youtube kontā publicē paša veidotu elektronisko mūziku. Šobrīd Universal Music Group ir birojs ar pieciem darbiniekiem Tallinā, bet, ja viss izdosies, līdz šodienas beigām mums būs pirmais darbinieks arī Latvijā. Mēs esam ieinteresēti attīstīties. Mūzikas straumēšanas servisi ļauj ieskatīties dažādos mūzikas tirgos visā pasaulē."

 4. oktobrī LaIPA rīkoja diskusiju “Vidējais latvietis – virtuālais garnadzis?”, kurā piedalījās LaIPA izpilddirektore Liena Grīna, Dace Kotzeva, biedrība “Par legālu saturu” izpilddirektore, Petri Mannonen, Universal Music Group Somija komercdirektors, Bruno Roze, I Love You Records mākslinieciskais vadītājs, Ilona Pētersone, Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītāja un Guntars Račs, mūziķis, dziesmu autors, producents, mūzikas izdevējs. Diskusijas dalībnieki pārrunāja tādus jautājumus kā mūzikas straumēšana pret nelegāli iegūtu saturu, vai mūzikas pirātismu Latvijā iespējams izskaust, kā arī jautājumu par Autortiesību likuma Nesēju saraksta papildināšanu ar mobilajiem telefoniem un citus jautājums.

 

 Par “LaIPA Mūzikas patēriņa indeksu”

Pētījumu “LaIPA Mūzikas patēriņa indekss” ik ceturksni veido Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība, sadarbībā ar pētījumu kompāniju “SKDS” aptaujājot ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-55 gadiem. Tajā tiek pētīts Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņš, iedzīvotāju attieksme pret mūzikas izmantošanas tiesiskajiem aspektiem un mūzikas ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pētījuma jautājumi ir sadalīti divās daļās – regulārie jautājumi, kas attiecas uz iedzīvotāju mūzikas patēriņu un viedokli par mūzikas radītāju tiesību ievērošanu, un mainīgā jautājumu daļa, kuras mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuālajiem notikumiem mūzikas nozarē.