Paradoksāli – mums netīkamai mūzikai ir lielākas iespējas kļūt par dungojamo meldiņu, jo mēs tai neapzināti pievēršam lielāku uzmanību, izjūtot lielāku kairinājumu. Sev patīkamu mūziku uztveram dabiski un nepiespriesti.

Mūzika smadzenes kairina daudzos veidos ar melodiju, ritmu, vārdiem, dažādu instrumentu skanējumu, dinamiku – tie ir tikai daži āķi, ar kuriem dziesma noenkurojas smadzenēs. Smadzeņu daļa, kas atbild par mūzikas uztveršanu, strādā aktīvi jebkurā gadījumā – kad klausāmies mūziku un arī tad, kad neklausāmies. Kad mūzika neskan, smadzenes, pamatojoties uz iepriekš dzirdēto, pašas turpina melodiju. Lipīgos, prātā paliekošos meldiņus raksturo trīs pamatvienības: vienkāršība, atkārtojumi un pārsteigums.Parasti dziesmu dungojam dienu, ilgākais nedēļu.

Lai pārtrauktu melodijas nepārtraukto atkārtošanu, var mēģināt dziedāt tekstu atpakaļgaitā vai   koncentrēties uz citu tēmu, piemēram, galvā risināt reizrēķinu.

Pētnieku praksē ir gadījumi, kad meldiņš cilvēku nomāc jau ilgāku laiku. Tad smadzenēs iestrēgušo plati var pārtraukt ar magnētiskās rezonanses palīdzību, cerams mums to nevajadzēs izmēģināt.

[video url="https://www.youtube.com/watch?v=3NE_OoO-N54"]