Attīstoties audiovizuālajiem medijiem, interneta un tehnoloģiju iespējām, arī likumdošanai ir jāiet līdzi laikam! Aktuāls temats mūzikas industrijas konferencēs ir Eiropas digitālā vienotā tirgus attīstība un arī 2016. gada maijā Eiropas Komisija ir spērusi soļus tuvāk šīs ieceres tālākai attīstībai.

Eiropas Komisijas digitālā vienotā tirgus stratēģija (The Digital Single Market) paredz līdz 2016. gada noslēgumam 1. uzlabot digitālo pieejamību gan patērētājiem, gan biznesa vajadzībām 2. radīt atbilstošu tiesiskos pamatu, uz kura pamata attīstīt digitālās inovācijas 3. maksimizēt digitālā tirgus izaugsmes potenciālu.

Kā liecina Eiropas Komisijas ziņojums, šobrīd tiešsaistē iepērkas tikai 15 procenti klientu no citas valsts un tikai 7 procenti no mazajiem-vidējiem uzņēmumiem tiešsaistē pārdot produktus pāri robežām. Vienots un funkcionējošs digitālais tirgus Eiropas Savienības budžetam ik gadu pienestu 415 miljardus eiro papildinājumu un radītu jaunas darbavietas.

Eiropas komisija plāno izveidot  noteikumus, kas pasargās pircēju, pastiprinot personīgo datu drošību, un atvieglos pārdevējam pārrobežu e-komerciju, atvieglojot transakcijas un nodokļu slogu, kā arī piemērojot regulējumus ģeogrāfiskā bloķēšanai.

Ģeogrāfiskā bloķēšana ir diskriminējoša komercprakse, ko izmanto komerciālos nolūkos, kad tiešsaistes pārdevēji liedz patērētājiem piekļuvi tīmekļa vietnei, pamatojoties uz viņu atrašanās vietu, vai arī novirza viņus uz vietējo veikalu ar atšķirīgām cenām. Šāda bloķēšana nozīmē, ka, piemēram, pircējs iegādājoties mūziku internetā vienā konkrētā dalībvalstī, var samaksāt vairāk vai arī tam vispār tiek liegta iespēja mūzikas ierakstu iegadāties.

Vienots un mūsdienīgs autortiesību likums

Šobrīd 28 Eiropas savienības valstī autortiesību likuma nianses nacionālajā līmenī ir atšķirīgas, kā rezultātā tiesību teorija būtiski atšķiras no reālās prakses. Tāpēc viens no Eiropas komisijas galvenajiem uzdevumiem ir mūsdienīga un vienota Eiropas autortiesību likuma izveidošana.

Mūsdienīga autortiesību sistēma padarīs darbus pieejamākus, šādi prezentējot Eiropas kultūras daudzveidību.

Tā atvieglos darbu gan mūzikas radītājiem, gan lietotājiem, gan arī veicinās konkurenci. Tāpat izmaiņas autortiesību sistēmā ļaus labāk organizēt māksliniekiem pienākošo atlīdzību izmaksāšanu.

Eiropas Vienotā digitālā tirgus stratēģijas ieceru ieviešanu reālajā dzīvē apgrūtina birokrātija. Dažādu valstu pieredze rāda, ka inovāciju, piemēram, vienota reģistra sistēmas izveidošana prasa laiku līdz 5 gadiem. Taču Eiropas Savienība jau agrāk ir mainījusi sistēmu, piemēram, vienam standartam ir pielāgojusi bankas kontu numurus.

Atskatoties mūzikas industrijas vēsturē, vienota datu digitalizēšana tika salīdzināta ar svītru koda ieviešanu.

Eiropas komisijas autortiesību likumprojekts tiks papildināts 2016. gada rudenī ar vērtībām, kas jānodrošina interneta servisiem, kuri izplata autortiesību aizsargātu saturu.

Ar Eiropas Komisija ziņojumu var iepazīties šeit.