LaIPA ir iesniegusi savus priekšlikumus Autortiesību likuma grozījumiem, kas lielā mērā saskan ar Kultūras ministrijas sagatavotajiem. Papildus atbildīgajai komisijai iesniegtajiem priekšlikumiem, LaIPA katram Saeimas deputātam ir nosūtījusi vēstuli ar vairākiem pielikumiem, plašāk skaidrojot izpildītāju un producentu nostāju attiecībā uz dažādiem blakustiesību aspektiem.

Priekšlikumi Autortiesību likuma grozījumiem ir sagatavoti ciešā sadarbībā ar biedriem un konsultējoties ar starptautiskajām organizācijām, kuru biedru intereses un tiesības Latvijā pārstāv LaIPA. Savā priekšlikumā mūziķi kā kompromisa risinājumu piedāvā:

- neiekasēt atlīdzību par mūzikas ierakstu (fonogrammu) izmantošanu vietējā sabiedriskā transporta autovadītāju kabīnēs, taksometros un mazos birojos;

- Autortiesību likumā LaIPA publiskā izpildījuma definīcijai piedāvā savu paplašināto formulējumu "ārpus ierastā ģimenes un tās sociālo paziņu loka". Šāds formulējums izslēdz strīdīgo jautājumu par mūzikas atskaņošanu privātos draugu un paziņu pasākumos, ļaujot bez jebkādām šaubām visiem zināmos un ierastos ģimenes, draugu un paziņu pasākumus svinēt ar sev tīkamu mūziku, par to nemaksājot atīdzību.

Kultūras ministrijas darba grupas diskusijās ir panākta vienošanās, ka Autortiesību likumā neietvers visas iespējamās publiskā izpildījuma vietas. 

"Augustā un septembrī esam veikuši Latvijas izpildītāju un producentu aptauju un tās rezultāti norāda, ka neskatoties uz to, ka LaIPA atlīdzības veido tikai nelielu daļu no mūziķu ienākumiem, viņiem šī ienākumu daļa ir būtiska, jo tie ir stabili un regulāri ienākumi. Līdz ar to izpildītāji un producenti, piedāvājot savu kompromisa variantu, nevar pilnībā atteikties no atlīdzības iekasēšanas par mūzikas publisko izpildījumu birojos, jo salīdzinājumā ar vietējā sabiedriskā transporta un taksometru jomu, biroji veido ievērojami lielāku ekonomiski aktīvo uzņēmumu daļu," skaidro Ieva Platpere, LaIPA izpilddirektore.

LaIPA atbalsta ierosinājumu Autortiesību likumā paredzēt atlīdzības noteikšanas kritērijus kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un, ņemot vērā, ka atlīdzības aprēķins ir jāveic pēc savas darbības un specifikas atšķirīgām nozarēm, LaIPA piedāvā likumā noteikt, ka aprēķinātajai atlīdzībai jābūt ekonomiski pamatotai. Šādi nosacījumi veidos nepieciešamo ekonomiski pamatoto balansu starp tiesību īpašniekiem un izmantotājiem.

To, ka LaIPA piemērotie tarifi ir objektīvi un šaubas nerada, ir atzinusi arī Konkurences padome savā š.g. 14. augustā publiskotajā lēmumā par izpētes lietas izbeigšanu pret LaIPA.

LaIPA konceptuāli piekrīt nepieciešamībai Autortiesību likumā noteikt stingrākus nosacījumus kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības reglamentēšanai, jo šī iniciatīva ir saskaņā ar Eiropas Savienības izstrādātajām vadlīnijām jaunajai Direktīvai, vienota regulējuma noteikšanai kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai visās ES dalībvalstīs. LaIPA darbība jau pašreiz lielā mērā atbilst ES vadlīnijās norādītajām prasībām par caurskatāmības nodrošināšanu organizācijas darbībā, tarifu veidošanā, kā arī biedru informēšanā. Regulāri tiekoties ar citu valstu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un daloties savā pieredzē par organizācijas darbības pilnveidošanu, citu valstu kolēģi atzinīgi ir novērtējuši LaIPA esošo atlīdzību sadales sistēmu un biedriem sagatavotās atskaišu formas. Tāpat LaIPA sniegtās atskaites novērtē ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu mūzikas ierakstu kompānijas un aģenti, kas pārstāv pasaulslavenus mūziķus, jo, analizējot atskaišu datus, informāciju ir iespējams izmantot darbības planošanā un mārketingā.

Saistībā ar reproducēšanu personiskām vajadzībām (nesēju atlīdzība) LaIPA grozījumus Autortiesību likumā nerosina. Vēl jo vairāk, mūziķi uzsver, ka Autortiesību likumā nesēju atlīdzības normai obligāti jāpaliek, lai var īstenot š.g. 2. maijā pieņemto Satversmes tiesas spriedumu.

2012. gada 4. oktobris