51% Latvijas iedzīvotāju mūziku klausās katru dienu, bet 60% atzīst, ka mūzikai naudu netērē, noskaidrots Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) veiktajā “Mūzikas patēriņa indekss” pētījumā.

Šā gada 2.jūlijā Cēsīs notiekošajā sarunu festivālā LAMPA, LaIPA rīko diskusiju par tēmu “Vai Latvijā var nopelnīt ar mūziku?”, kur kopā ar mūzikas industrijas pārstāvjiem spriedīs par to, kā transformējusies Latvijas mūzikas industrija un kā to ietekmē digitalizācija. Diskusijā tiks prezentēti arī visi jaunākā LaIPA Mūzikas patēriņa indeksa rezultāti.

Salīdzinot ar 2015.gadā veiktu Mūzikas patēriņa indeksu, par 10% ir pieaudzis to cilvēku skaits, kam mūzika ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. 2015.gadā 41% atzina, ka mūziku klausās katru dienu, kamēr 2016.gadā šis skaitlis ir pieaudzis līdz 51%.

Savukārt 60% aptaujas respondentu atzīst, ka naudu mūzikas ierakstiem netērē. 12% maksā mūzikas straumēšanas servisiem, piemēram, Spotify un Deezer, 20% pērk ierakstus CD un DVD, savukārt vēl 9% mūziku par maksu lejupielādē no tādām vietnēm kā doremi.lv un iTunes.

Sarunu festivālā LAMPA, diskusijas “Vai Latvijā var nopelnīt ar mūziku?”, kas notiks Cēsīs uz festivāla “STARO” skatuves 2.jūlijā no 14:00, diskusijas dalībnieki runās par to, kā mainījušies mūziķu peļņas avoti digitālā laikmeta ietekmē un kādas ir Latvijas mūziķu iespējas sasniegt globālu atpazīstamību, tādejādi meklējot atbildi uz galveno jautājumu – vai Latvijā var nopelnīt ar mūziku?

Vairāk informācijas par diskusiju: http://www.festivalslampa.lv/event/lv/diskusija-vai-latvija-var-nopelnit-ar-muziku/

Par “LaIPA Mūzikas patēriņa indeksu”

Pētījumu “LaIPA Mūzikas patēriņa indekss” ik ceturksni veido Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība, sadarbībā ar pētījumu kompāniju “SKDS” aptaujājot ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-55 gadiem. Tajā tiek pētīts Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņš, iedzīvotāju attieksme pret mūzikas izmantošanas tiesiskajiem aspektiem un mūzikas ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pētījuma jautājumi ir sadalīti divās daļās – regulārie jautājumi, kas attiecas uz iedzīvotāju mūzikas patēriņu un viedokli par mūzikas radītāju tiesību ievērošanu, un mainīgā jautājumu daļa, kuras mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuālajiem notikumiem mūzikas nozarē.