Pēc 30. martā aizvadītās “Latvijas izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) biedru kopsapulces jautājām LaIPA izpilddirektorei un “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas Mūzikas eksports” valdes loceklei Lienai Grīnai, kāds ir bijis iepriekšējais gads un kādā virzienā LaIPA dodas šogad?

Kā Tu vērtētu LaIPA paveikto 2015. gadā?

Pagājušais gads ir bijis ļoti dinamisks un izaicinošs, ņemot vērā to, ka notiek daudz paralēlo lietu. Viena daļa ir saistīta ar likumdošanu, jo šobrīd valsts līmenī notiek aktīvs darbs pie jauna likumprojekta izstrādes, kas ir saistīts ar ES direktīvas ieviešanu Latvija, par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanu  tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū. Otra lieta ir ikdienas darba nodrošināšana LaIPA Kopsapulces izvirzīto mērķu sasniegšanai – iekasēt plānoto atlīdzību  un veikt atlīdzību izmaksas tiesību īpašniekiem. Paralēli notiek tiesību īpašnieku reģistrētā repertuāra un fonogrammu datu kvalitātes uzlabošana - sadarbībā ar Lielbritānijas organizāciju mēs strādājam pie atlīdzības sadales datu bāzes pielāgošanas un integrēšanas, Latvijā izmantoto ierakstu precīzas sasaistes nodrošināšanai.

Ņemot vērā, ka 2015. gads bija jau otrais gads, kad tika veikta atlīdzību sadale jaunajā datu bāzē, vēl joprojām datu reģistrācijas un atlīdzību izmaksas nodaļā, ierakstu datu precizēšanai tika veltīts ļoti daudz manuālais darbs. Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka pašu tiesību īpašnieku reģistrētie dati nav pilnīgi, ļoti bieži pietrūkst informācijas par tiesību īpašnieku sastāvu fonogrammas ietvaros, netiek iesniegti un izņemti ISRC kodi, norādīta nepilnīga informācija par tiesību īpašnieku lomām vai arī fonogrammas izdošanas gadu, kas ir būtisks nosacījums korektai un efektīvai atlīdzību izmaksai.

Tāpat lielākā daļa ikdienas paiet sekojot līdzi cilvēku resursiem, vai darbinieki spēj tikt galā ar darba apjomu, uzdotajiem uzdevumiem un izvirzītajiem mērķiem, vai kopējā biedrības darbība notiek efektīvi, vai Kopsapulces noteiktais administrācijas procents tiek ievērots izvirzīto mērķu sasniegšanai. Kopumā ir tā, ka nevienā brīdī nevar atsēsties un domāt, ka viss izdarīts. Pirmkārt, mainās tirgus, 2015. gadā aptuveni 250  publiskās vietas ir aizvērušās ciet, attiecīgi tiek veikts tirgus monitorings, precizēts un/vai to vietā, ir atvērušās jaunas.

Runājot par uzlabojumiem, esam daudz sasnieguši sabiedrisko attiecību un sabiedrības izglītošanas jomā, uzsākot projektu Parmuziku.lv un veicot regulārus mūzikas patēriņa pētījumus.

Uzskatu, ka tas ir labs sākums kopējā LaIPA tēla uzlabošanai un viedokļa mainīšanai par to, kas ir intelektuālais īpašums, ar ko nodarbojas LaIPA un kāpēc mēs esam svarīga mūzikas industrijas sastāvdaļa.

 [facebook_post url="https://www.facebook.com/laipa.biedriba/videos/701181573359574/"]

Tu minēji, ka jums notiek uzlabojumi fonogrammu reģistrāciju procesā. Kāds ir tā statuss uz doto brīdi?

Fonogrammu reģistrācijas process sastāv no divām daļām: pirmkārt, savu repertuāru reģistrē paši tiesību īpašnieki, otrkārt, mūzikas izmantotāji, kuri ir mūsu klienti sadarbības partneri un mums iesniedz atskaites par izmantotajām fonogrammām.

Vēsturiski izveidojusies situācija, ka šīs atskaites tiek iesniegtas diezgan nekorektas, jo likums nenosaka obligātu atskaišu iesniegšanas formu, vai arī soda sankcijas par neprecīzi iesniegtu informāciju. Tāpēc atskaites katrs iesniedz pēc savas izpratnes un tehniskajām iespējām.

Pēdējo divu gadu laikā aktīvāk sākām precizēt fonogrammu datus un papildināt, lai šī informācija būtu pēc iespējas korektāka. Ja skatāmies tieši uz Latvijas tiesību īpašniekiem, tad viņu repertuārs ir sakārtots par teju 70%.

Vēl ir gadījumi, kad izpildītājs vai producents ar mums noslēdz līgumu, kas paredz to, ka viņam ir regulāri jāreğistrē informācija par savu repertuāru, bet tas īsti nenotiek. Līdz ar to informāciju par izmantoto repertuāru saņemam no fonogrammu izmantotājiem, kas , kā jau minēju, ir nepilnīga. Tāpēc vēlos uzsvērt, ka katra tiesību īpašnieka atbildība un pienākums ir uzturēt kārtībā sava repertuāra datus un regulāri tos papildināt, ja tiek izdoti jauni mūzikas ieraksti.

Diemžēl, mēs nespējam un tas nav arī mūsu pienākums interneta tīmeklī meklēt informāciju par jaunizdotajiem ierakstiem un tos reģistrēt, tas ir katra individuāla izpildītāja un producenta pienākums. Protams, LaIPA  neskatoties uz līgumos atrunāto, veic preventīvu apzvanu tiesību īpašniekiem, atgādinot par repertuāru reģistrēšanu, kā arī iespēju robežās piemeklē klāt nepieciešamo fonogrammu informāciju, bet tas ir diezgan liels manuālais darbs.

[facebook_post url="https://www.facebook.com/laipa.biedriba/photos/pb.454916694652731.-2207520000.1459428574./637973509680381/?type=3&theater"]

Kas ir tas, ar ko tu pati visvairāk lepojies, runājot par iepriekšējā gadā izdarīto?

Grūti ir izcelt vienu lietu, jo paveikts ir gana daudz, tomēr es gribētu izcelt LaIPA online mūzikas žurnālu Parmuziku.lv. Tas bija tas, ko vēlējos un, kam ticēju jau no paša sākuma. 

Kādi ir jūsu šī gada plāni?

Vai vari pastāstīt par to vairāk?

Konkrētais projekts ir ES direktīva, kas ir jāievieš ES dalībvalstu likumdošanās. Latvija ir viena no trīs ES dalībvalstīm, kur tika nolemts izstrādāt jaunu likumu t.i. “Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums”. Mēs pie tā strādājam jau no 2015. gada novembra un aprīlī likumprojektam ir jābūt pieņemtam Saeimā.

Kāda ir likumprojekta galvenā būtība?

Kāda šobrīd ir mūziķu attieksme pret LaIPA un tās sniegtajām iespējām?

Pateicoties mārketinga aktivitātēm un arī portālam Parmuziku.lv, kur ir apkopota informācija par mūzikas aspektiem, tai skaitā tiesību jautājumiem, izpratne ir palikusi skaidrāka.

Ļoti daudzi mūziķi interesējas par savu atlīdzību izmaksu atskaitēm; analizē, kur un kādi ieraksti ir spēlēti. Protams, tas ir labi, ka viņi izjūt šo LaIPA lomu, un viņiem ir svarīgi šo atlīdzību saņemt. Salīdzinot ar 2014. gadu, esam uzņēmuši 189 jaunus biedrus 2015. gadā.

Mēģinām ar mūziķiem viņiem saprotamā veidā komunicēt, neizvirzot nekādas ambīcijas vai nosacījumus.

Bieži tiek organizētas arī vieslekcijas un neoficiālās sanāksmes, kur tiek skaidroti paši pamati: kādas ir mūziķu tiesības, kas ir intelektuālais īpašums. Mēs neatsakām, ja kāds no mūziķiem jautā par saviem individuālajiem līgumiem ar TV vai Radio, tādejādi dažreiz pildām arī konsultanta lomu. Tā nav mūsu primārā darbība, bet mēs esam pretimnākoši.

Varbūt tev kā LaIPA pārstāvei ir ieteikums mūziķiem, kā nākotnē gūt vairāk ieņēmumu no savu ierakstu atskaņošanas publiskajā telpā un autortiesibām/blakustiesībām?

Domāju, ir jāsāk ar [grupas/izpildītāja] menedžmentu. Jāsaprot, kāds ir mūziķu mērķis, jāsaprot stratēģija. Vai strādāsi vietējam tirgum, vai eksportam? Kas ir tavs klausītājs?

Ja runa ir par ieņēmumiem no autortiesībām un blakustiesībām, tad šie ieņēmumi veidojas galvenokārt no publiski atskaņotajiem ierakstiem. Skaņdarbus atskaņo raidstacijas, TV, publiskās vietas un pasākumi. Protams, šīs tiesības attiecas arī uz  interneta straumēšanas servisiem. Tās būtu individuālās/ekskluzīvās tiesības, kas līdz šim ir piederējušas pašiem tiesību īpašniekiem. Ļoti daudzi vēl nezina, kas ir iTunes un, kas ir Spotify.

Ja paskatāmies uz šajos servisos pieejamo Latvijas tiesību īpašnieku repertuāru, tad labi, ja ir pieejami 20% no visa LaIPA reģistrēta, Latvijā radītu ierakstu kataloga.

Informācija par mūzikas menedžmentu jebkuram ir pieejama, ne tiešā veidā caur LaIPA, bet caur biedrību "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas Mūzikas eksports", kas ir LaIPA dibināta biedrība, tai skaitā šo izglītošanas funkciju veikšanai. Ir iespēja doties uz Mūzikas eksporta biedrības organizētajiem semināriem, tajos ir informācija gan par showcases, par digitālo ierakstu izplatīšanu, menedžmentu un citiem jautājumiem.

Mainās mūzikas industrija un arī patērētāju mūzikas klausīšanās paradumi. Kā tu domā, kādas tendences industrijā kopumā būs vērojamas šogad?

Kā mūzikas klausītāja domāju, ka noteikti veidosies jauni mūzikas žanri, vai arī veidosies veco žanru sajaukums ar jaunajiem. To esmu novērojusi, apmeklējot dažādas starptautiskās mūzikas konferences un showcases.

Ja skatāmies profesionālā līmenī, nu jau Latvijā ir pieejami lielākā daļa straumēšanas servisu, tostarp filmu straumēšanas serviss Netflix. Es ceru sagaidīt, kad lokālās ierakstu kompānijas vai producenti sāks domāt par Latvijā radītu ierakstu straumēšanas servisa izveidi. Šī ideja jau kādu laiku atpakaļ bija izstrādes procesā ar nosaukumu Streamus.lv , kura piedāvājumā bija liela daļa lokālā kataloga.

Mēs esam maza tauta, un līdz ar to mums savs produkts ir jāattīsta un jāpielāgo savam patērētājam.

Zinot TOP 5 radio reitingus Latvijas teritorijā un ilggadējo pirmo vietu šajā reitingu skalā, paredzu, ka  šādam vietējam ierakstu  straumēšanas servisam būtu panākumi.

Uz kādu koncertu tu šogad visvairāk vēlētos aiziet?

Man ir tā, ka ir vairāki mākslinieki, kurus es gribētu redzēt, bet tādu mīļāko mākslinieku man nav. Paliksim pie tā, ka es labprāt aizietu uz The Prodigy koncertu.