Gandrīz puse (43%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā pēdējā gada laikā ir ierakstījuši muzikālos vai citus audio ierakstus dažādos informācijas nesējos.

Jaunākais Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un pētījumu aģentūras TNS “Mūzikas patēriņa indeksa”  veiktais pētījums parāda, ka mainījies arī datu nesēju veids, kuros tiek veikta failu kopēšana, proti, par otru populārāko ierīci kopēšanai kļuvis mobilais tālrunis.

No tiem, kas pēdējā gada laikā ir veikuši audio ierakstu kopēšanu, 66% atzinuši, ka kopējamo materiālu ieguvuši internetā, 20% kopējuši no draugiem, paziņām iegūtus ierakstus, 18% izmantojuši digitālos mūzikas servisus (piemēram, iTunes, doremi.lv u.tml.), bet pārējie mūzikas ierakstu iegūšanai izmantojuši nelegālas vietnes. Kopēšanai iedzīvotāji visbiežāk izmanto personālo datoru (87%), mobilo tālruni (34%) un MP3 atskaņotājs ar ierakstīšanas ierīcēm vai iPod (10%).

Atbildot uz jautājumiem, kādēļ mūziku iegādājas legālās vietnēs, iedzīvotāji kā iemeslu norādījuši to, ka šajās vietnēs pieejamie mūzikas ieraksti ir kvalitatīvāki (50%), vēlmi, lai mūziķi saņem taisnīgu atlīdzību par savu darbu (36%), un to, ka šādās vietnēs pieejamās mūzikas katalogs ir plašāks (31%). 7% respondentiem nav pieņemama nelegāla failu lejupielāde, jo failu apmaiņas vietnēs bezmaksas var dalīties tikai ar sevis paša radītajiem darbiem, nevis citas personas īpašumu, bet 2% kā iemeslu norādījuši bailes saņemt sodu par mūzikas failu nelegālu lejupielādēšanu vai apmaiņu.

Savukārt jautāti par iemesliem, kādēļ iedzīvotāji izvēlas mūziku iegūt nelegāli, 70% kā iemeslu minējuši šo materiālu brīvu pieejamību internetā. Salīdzinoši retāk kā iemesls nelegālai lejupielādei minēts tas, ka tajos bez maksas var atrast tādus mūzikas ierakstus, kas citur nav nopērkami (36%), ka aptaujātajiem nav tik daudz naudas, lai varētu iegādāties mūziku par maksu (28%), kā arī vēlme noklausīties kāda mūziķa vai mūzikas grupas albumu, lai saprastu, vai grib tādu iegādāties (20%). 9% iedzīvotāju uzskata, ka, lejupielādējot mūziku no šīm vietnēm, mūziķiem netiek radīti zaudējumi, bet 6% par pamatojumu savai rīcībai norāda to, ka tā dara arī citi, jo par šādu vietņu izmantošanu neviens nesoda.

Tikmēr vairāk nekā puse (57%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā pēdējā gada laikā nav personīgi ierakstījuši muzikālos vai citus audio ierakstus kādos informācijas nesējos. Kā iemeslu mūzikas failu nekopēšanai iedzīvotāji visbiežāk norādījuši to, ka mūzikas ierakstus klausās tikai radio vai televīzijā (57%). Savukārt 49% aptaujāto norādīja, ka viņiem nav nepieciešamības pēc mūzikas lejupielādes, jo tiek izmantoti legāli mūzikas klausīšanās resursi (piemēram, Spotify, Deezer u.tml.), 11% klausās oriģinālos ierakstus CD, DVD un citos datu nesējos, bet 4% iedzīvotāju vienkārši nezina, kā veikt mūzikas failu kopēšanu.

Tai pat laikā absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā piekrīt apgalvojumiem, ka mūziķiem pienākas atlīdzība ne tikai par uzstāšanos koncertos (95%) un par pārdotajiem diskiem (93%), bet arī par viņu darbu kopēšanu/pavairošanu (63%).

Katram no mums šķiet pašsaprotami, ka mēs varam atļaut vai aizliegt kādam citam izmantot mūsu materiālo īpašumu, kaut vai, piemēram, mūsu dzīvokli, un attiecīgi arī pieprasīt par to samaksu no īrnieka. Bet šāda kārtība attiecas ne tikai uz materiālām lietām, kas mums pieder, bet arī uz kādas personas intelektuālo īpašumu, ko aizsargā autortiesības un blakustiesības.

Tāpēc ir apsveicami, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības izprot, ka mūziķiem tāpat kā jebkuras radošās industrijas pārstāvjiem ir tiesības saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu un pavairošanu. Man ir patiess prieks, ka lēnām pieaug arī kopēšanas procesā izmantoto legāli iegūto audiofailu īpatsvars, kā arī daudzi iedzīvotāji izvēlas legālas mūzikas klausīšanās vietnes,

norāda LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Tāpat pētījumā tika noskaidrots, cik daudz līdzekļu Latvijas iedzīvotāji gada laikā patērē mūzikas ierakstu iegādei un koncertu/festivālu apmeklējumiem. Pētījuma dati rāda, ka lielāka daļa jeb 38% iedzīvotāju naudu mūzikas iegādei netērē nemaz. Desmitā daļa (12%) patērē līdz 10 EUR, 14% iedzīvotāju tam tērē 11-30 EUR gadā, 13% iedzīvotāju mūzikas ierakstiem, koncertiem vai festivāliem gadā iztērē 31-50 EUR, savukārt 13% patērē 51-100 EUR. Vismazāk jeb 6% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā mūzikas ierakstu iegādei un koncertu/festivālu apmeklējumos tērē vairāk nekā 100 EUR gadā.