Sakārtota autortiesību un blakustiesību dokumentācija, kā arī sekošana līdzi interneta tendencēm, vairos mūzikas autoru no digitālās vides iegūto atlīdzību apmērus.

15. martā Autoru Akadēmijas semināra "Tiešsaiste: izdevība vai zaudējumi?" ietvaros lektors  no Igaunijas Autortiesību administrēšanas organizācijas Mario Kivistiks (Mario Kivistik, EAÜ), stāstīja par to, kas jāņem vērā mūzikas autoriem un producentiem, ievietojot savu radīto mūziku internetā.

Internets piedāvā plašas iespējas: bez straumēšanas un lejupielādes vietnēm kā, piemēram, Spotify, iTunes, Youtube un citām, mūzika digitālajā vidē tiek izmantota arī citos veidos, piemēram,  ad-based sales  (mūziķu atlīdzību veido procenti no reklāmas) vai arī kā fona mūziku (backgournd) dažādu uzņēmumu mājaslapās.

Tāpat autoriem ir jāņem vērā dažādās straumēšanas platformu vai servisu piedāvātās iespējas. Piemēram, izmantojot konkrētā telekomunikāciju operatora pakalpojums, lietotājs straumēšanas servisa pakalpojums 3 mēnešus var izmantot bez maksas. Klausītājiem tiek piedāvāts dziesmu “lejupielādēt”, lai to klausītos neesot tiešsaistē, kā arī vietnē augšupielādēt savu privāto ierakstu kolekciju.

Aktuālākos un mūziķiem izdevīgākos digitālos kanālus Kivistiks uzskaita:

• Video on demand (VOD) – šobrīd populārās interneta televīzijas, kur skatītājs var izvēlēties, kurā laikā skatīsies vai klausīsies sev interesējošo raidījumu vai koncertu.
• Ar mūziku nesaistīti servisi, piemēram, ziņu portāli, kas savas auditorijas izklaidēšanai izmanto muzikālu darbu.
• Uzņēmumu mājaslapas, kurām nepieciešama fona mūzika.

Šīs daudzveidīgās straumēšanas servisu un citu digitālo vietņu iespējas ir cieši saistītas ar mūziķu autortiesībām  un blakustiesībām. Tiesību administrēšanu sarežģītu padara fakts, ka daļa straumēšanas platformas sevi pozicionē kā tehniskā risinājuma sniedzējus, šādi norobežojoties no jautājumiem, kas saistīti ar vietnē publicēto saturu un ar to saistītām tiesībām. Tāpat mūzikas industrijā joprojām ir aktuāla diskusija par to, cik godīga ir straumēšanas servisu atlīdzību sadale pašiem mūzikas izpildītājiem un producentiem. Ņemot vērā faktu, ka darbu padarīt pieejamu internetā ir pašu tiesību īpašnieku, izpildītāju un fonogrammu producentu, personiskās tiesības, kas netiek administrēta caur kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

Mario Kivistiks, runājot par Baltijas mūzikas industriju, digitālajā mūzikas tirgū redz vairāk promocijas, nevis peļņas iespējas. Svarīgs aspekts, kas ietekmē autoru atlīdzību apmēru, ir vietējo klausītāju atbalsts. Piemēram, Norvēģijā 12 % no autoru atlīdzībām, kas iekasētas par mūzikas izmantošanu internetā, nonāk pie Norvēģijas mūzikas autoriem, Igaunijā tie ir tikai 3 %. Līdzīga situācija ir arī Latvijā.

Protams, digitālā vide būs labvēlīgāka konkrētajā mirklī aktuālajam mūzikas stilam.  Un šeit arī Igaunijai ir savi precedenti - igauņu dīdžeji Syn Cole un Cartoon savu popularitāti ir iemantojuši tieši pateicoties youtube, un no savas mūzikas atskaņošanas internetā saņem atlīdzības vērā ņemamā apmērā.

Uzzini vairāk par mūzikas digitālo izplatīšanu

Ceturtdien, 31. martā  “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas Mūzikas eksports” sadarbībā ar “LIAA” organizētajā bezmaksas seminārā  “Mūzikas digitālās izplatīšanas platformas un to izmantošanas priekšrocības” būs iespējams uzdot jautājumus pašiem mūzikas digitālās izplatīšanas platformas  turētājiem.

Sarunu ar mūzikas digitālās izplatīšanas platformas  “The Orchard” Austrumeiropas klientu un mārketinga menedžeri Oļu Moldavskuju  vadīs “LaIPA” Starptautisko datu apstrādes speciālists Raitis Zgirskis. Seminārs norisināsies Rīgā LIAA 2. stāva konferenču zālē, Pērses ielā 2.