Burtiski satriecošs mirklis: kāda ASV grupa sociālajā vietnē Twitter publisko fotogrāfiju no koncerta Āzijā, kurā bijuši knapi 200 cilvēki…

Šis 19.augusta tvīts manī uzliesmoja pārsteiguma, neliela izbrīna, kā arī sajūsmas un prieka emociju buķeti, jo vēlreiz un kārtējo reizi skaidri un nepārprotami apliecināja mūzikas kā industrijas, biznesa uzbūvi. Un tās būtība nekad nav mainījusies un nemainīsies neskatoties uz to, cik ļoti reizēm gribas spekulēt ar tradicionālajām parunām no sērijas “industrija ir sabojāta/mainījusies”, “mūziķi mūsdienās vairs neko nevar nopelnīt”, “tur jau viss notiek savādāk”… ūūūn tā tālāk.

Dzīvojot šodienas muzikālajā Latvijā, nav grūti konkrētā tvīta kontekstā iztēloties veiklus komentārus no sērijas “tad nu gan aplauziens”, “grupai nav paveicies ar menedžmentu” vai pat “kurš muļķis brauc spēlēt 200 cilvēkiem pāri okeānam?” Šis ir brīdis, kad tikpat ātri vēlreiz (un, ja nepieciešams – vēl vienu reizi) palūkoties uz grupu, kas brauca spēlēt šādu koncertu. Un šī grupa ir Machine Head – viens no “viskijiem”, kas Amerikāņu metālmūzikas vēstures noliktavā stāv kādā no augstākajiem plauktiem. Ok, labi, bet… kāda sasodīta mārrutka pēc viņiem tas bija jādara?!

Kādā no nākamajiem rakstiem parunāsim par mūzikas (patiesībā jebkura) biznesa pamatprincipiem, bet Machine Head piemērs jau tagad paskaidro vienu no būtiskākajiem aspektiem jebkura izpildītāja karjeras attīstībā: pirmais solis nezināmā virzienā ir riskants, neparedzams un, ja tā var teikt, mazliet nolemts neveiksmei. Šāda situācija nebūtu pat apspriešanas vērta, ja būtu runa par kaut kādas underground grupas pirmajiem mēģinājumiem koncertēt ārvalstīs, bet… ir runa par grupu ar desmitiem, simtiem tūkstošu lielu sekotāju auditoriju visā pasaulē, milzīgu koncertu pieredzi un visas iespējamās mūzikas biznesa nozares pārstāvju komandu aiz muguras.

Grupas solists Robs Flinns reiz pauda viedokli, ka, viņaprāt, Machine Head nekad nav sasnieguši stāvokli, ko angliski dēvē par “made it”, t.i., nokļuvuši mūzikas industrijas visaugstākajā līmenī kopā ar tādiem vārdiem kā Metallica, Megadeth, Foo Fighters, Aerosmith u.c. A klases grupām. Koncerts Hirosimā lieku reizi atgādināja ne tikai par šo faktu (kam ir savi iemesli), bet arī vēlreiz apliecināja Machine Head cieņu pašiem pret sevi, bet jo īpaši saviem klausītājiem neatkarīgi no to skaita koncertā. Galu galā nevar noliegt MH pasaules mēroga panākumus, kas papildus slavai nodrošina pārtikušas dzīves katram grupas dalībniekam.

Bet… Bet tomēr: 200 cilvēki? Nujā, jo, saprotiet, kaut kur un ar kaut ko ir jāsāk. Un arī tad, kad esi liels – arī tad vienmēr atradīsies laiks un vieta, kur esi maziņš. Tikai no katra paša ir atkarīgs, kur, kad un kā tas notiks.

Machine Head savu devīto studijas albumu “Catharsis” izdeva š.g. 26.janvārī un šobrīd aktīvi koncertē.