Kristīne Sproģe: ”Restorāns bez mūzikas ir kā ēdiens bez garšvielām”
16.07.2018
“Ferma” ir restorāns, uz kuru cilvēki dodas, lai izbaudītu skaistas vakariņas. Lai vakars būtu patiešām izdevies, tā vadītāji uzskata, ka savstarpēji jāsaskaņo ne tikai kafejnīcas interjers un ēdienkarte, bet arī mūzikas saraksts un tās skaļums.
Restorāna “Ferma” mārketinga vadītāja Kristīne Sproģe stāsta, ka “Fermas” mūzikas sarakstā dominējošais raksturlielums ir džezs ar saksofona vai kontrabasa pavadījumu un lounge tipa mūzika.
Galvenais uzstādījums mūzikas izvēlē - mūzikai jābūt gana neitrālai, taču ne tik bezpersonīgai kā liftu vai spa mūzika, un tai jābūt atbilstošā skaļumā – tā, lai notušētu blakus galdiņa sarunas, bet vienlaikus pie viena galdiņa sēdošie varētu savā starpā netraucēti sarunāties. Kristīne norāda, ka tā ir rupja kļūda, ja mūzika ir tik skaļa, ka jāpieliecas tuvāk sarunu biedram, lai varētu otru dzirdēt. Arī pašai reiz nācies pamest restorānu, kur dzīvā mūzika bijusi pārāk uzmācīga, lai vakaru varētu izbaudīt. Mūzikas skaļuma atbilstībai ir liela nozīme un arī “Fermā” viens no darbinieku uzdevumiem ir sekot līdzi tam, lai apmeklētāji justos ērti. Papildus tam mūzikālais fons tiek izvēlēts arī atbilstoši diennakts laikam - pusdienlaikā restorānā tiek atskaņota mierīga lounge un džeza mūzika, bet vakarā – jau dinamiskāks džezs.
“Fermā” ikdienā izmanto straumēšanas vietni Spotify un atzīst, ka tas krietni atvieglo ikdienas darbu. Taču piebilst, ka dažos restorānos vai kafejnīcās novērota kļūda, neiegādājoties Spotify Premium, kur netiek atskaņotas reklāmas. “Tas ir kā maltītei neiedot nazi un dakšiņu, katrā ziņā - sliktais tonis. Tas nebūt neizmaksā tik dārgi, atliek vien nokārtot vajadzīgās atļaujas. Tādēļ man ir grūti saprast, kādēļ to neizdarīt.”
Papildus tam restorānā skan arī dzīvā mūzika. Piemēram, šī gada Valentīndienā uzstājās The Ludvig, “kuram izdevās uzburt brīnišķīgu noskaņu.” Restorāna īpašnieks un šefpavārs Māris Astičs uzsver, ka dzīvās mūzikas izvēlei tomēr būtu jābūt restorāna rokās un stāsta, ka reiz nācies izdzīt saksofonistu, kuru gaviļniekam bija sarūpējuši radi. “Apmeklētāji dažkārt neapzinās, ka šādas darbības būtu jāsaskaņo. Un ne tikai tādēļ, ka šī mūzika varētu traucēt citiem apmeklētājiem, bet arī, tādēļ, ka ne visi restorāni vienmēr ir nokārtojuši nepieciešamās atļaujas dzīvās mūzikas atskaņošanai.”
Mūzika ”Fermā” ir veids, kā tās apmeklējumam dot pievienoto vērtību. Piemēram, šosezon pasākumos DJ vietā iejūtas sabiedrībā populāri cilvēki, kuri sastāda savu mūzikas sarakstu. “Šādi “autorvakari” piešķir vakariņām papildu nozīmi. Kā vienu no pirmajiem uzrunājām Agnesi Vārpiņu, kura šim pasākumam gatavojās ar lielu atbildību. Viņa ir liels melomāns, tādēļ varēju bez bažām uzticēties viņas lieliskajai muzikālajai gaumei,” stāsta Kristīne un piebilst, ka arī apmeklētāji bijuši sajūsmā.
Par pētījumu “Mūzikas patēriņa indekss”
Biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Kantar TNS” veic pētījumus par mūzikas klausīšanās paradumiem, aptaujājot ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-55 gadiem. Pētījuma jautājumi ir sadalīti divās daļās – regulārie jautājumi, kas attiecas uz iedzīvotāju mūzikas patēriņu un viedokli par mūzikas radītāju tiesību ievērošanu, un mainīgā jautājumu daļa, kuras mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuālajiem notikumiem mūzikas nozarē dinamikā.