Klavierspēle ir augstas intensitātes treniņš smadzenēm un, salīdzinot ar citiem instrumentiem, tā prasa vislielāko ķermeņa iesaisti. Tādēļ tikai loģiski, ka, darot to regulāri, tas pozitīvi ietekmē smadzeņu darbību. Šo secinājumu apstiprina arī vairāki pētījumi, norādot uz koncentrēšanās, atmiņas un citu spēju uzlabošanos.

Pētījumos konstatētas vērā ņemamas atšķirības smadzeņu struktūrā starp tiem, kas spēle mūziku un tiem, kas to nepraktizē.  Piemēram tā dēvētais smadzeņu saiklis jeb corpus callosum  - nervu kūlis, kas savieno abas Gala smadzeņu puslodes – mūziķiem ir ievērojami lielāks. Arī tās smadzeņu daļas, kas atbild par kustībām, dzirdi un telpas izpratni ir apjomīgākas.  

Padziļinātākos pētījumos atklāts, ka bērniem, kas spēlē klavieres, ir pieaudzis augšanas hormonu skaits. Tam ir liela nozīme cilvēka attīstībā, jo no tā daudzuma atkarīgs enerģijas līmenis, kā arī novecošanās ātrums un sāpju slieksnis vecumdienās.

Otra izteiktākā parādība, ko nodrošina klavierspēle, ir koncentrēšanās spēju uzlabošanās. Proti, spēja darīt vairākas lietas vienlaikus, jo, spēlējot klavieres, vienlaikus jānodarbina abas rokas, kā arī  jāiesaista rokas un acis, arī kājas. Tas ir labs prāta asuma treniņš.

Vēl tiek uzsvērta verbālās atmiņas uzlabošanās, radošums un pacietība – katrā ziņā tā ir vērā ņemama "paka" ar noderīgām prasmēm, ko var iegūt, spēlējot klavieres.

Avoti:
www.theguardian.com/education/2016/oct/24/want-to-train-your-brain-forget-apps-learn-a-musical-instrument
www.steinway.com/news/features/the-benefits-of-playing-piano
www.pianosplus.com/blog/piano-news/health-benefits-piano-playing/