Straumēšanas servisi – vai latviešu mūzikas beigu sākums?

Straumēšanas servisi – vai latviešu mūzikas beigu sākums?

Šodien Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība kopā ar nozares ekspertiem piedalījās diskusijā “Iespēja vai aplauziens – latviešu mūzikai globālajos straumēšanas servisos”.

LaIPA “Mūzikas patēriņa indeksā” 2017.gada pavasarī noskaidrots - kopumā 53% Latvijas iedzīvotāju katru dienu klausās mūzikas ierakstus, no kuriem lielākais klausītāju īpatsvars jeb 75% klausās radio, vēl 65% izmanto datoru un 38% patērē mūziku viedtālrunī. Aizvien lielāku popularitāti gūstot digitālajiem straumēšanas servisiem, kurus ikdienā izmanto 23% aptaujas respondentu.

Šodienas diskusijā, piedaloties LaIPA izpilddirektoree Lienai Grīnai, LaIPA valdes loceklim Kārlim Būmeisteram, DJ un Radio 5 ētera personībai Tomam Grēviņam, mūziķim un žurnālistam Jānim Žildem, Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/ Latvijas Mūzikas Eksports izpilddirektorei Agnesei Cimuškai, kā arī Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vecākajai juriskonsultei Lindai Zommerei, tika pārrunāti jautājumi par to, kam izdevīgs digitāls vienots tirgus, godīga samaksa mūziķiem no straumēšanas platformām, kā arī citi jautājumi.

LaIPA izpilddirektore Liena Grīna: “Vairākkārt esam uzrunājuši mūziķus iestāties par savām tiesībām, jo īpaši runājot par mūzikas straumēšanas vietnēm, bet pat lūdzot mūziķiem parakstīt “Fair play, fair pay” petīciju, no Latvijas savācām tikai divus parakstus. Ir pienācis laiks, kad mūziķiem jāapzinās savas tiesības un iespējas. Jāizvēlas virzienu un ceļu pa kuru doties, lai tālāk attīstītos.”

Mūzikas patēriņa indeksa” dati rāda – 71% respondentu piekrīt, ka mūziķiem jāsaņem taisnīga atlīdzība par viņu darbu pieejamību straumēšanas platformās. Lai gan industrijas pārstāvji piekrīt, ka taisnīga atlīdzība ir nepieciešama, jādomā arī par citiem kanāliem, kur popularizēt vietējo mūziku.

Mūzikas žurnālists Jānis Žilde stāsta: “Radio ir viens no instrumentiem, kā veicināt sabiedrības interesi par jaunumiem latviešu mūzikā. Vēl viens labs instruments ir televīzija, kas varētu vilināt un ieinteresēt skatītājus ar jaunāko lokālo saturu.

Diskusijas laikā izskanēja arī viedoklis par straumēšanas servisiem – tas izdevīgs tikai globālu atpazīstamību guvušiem mūziķiem vai tā tomēr ir lieliska iespēja sevi parādīt plašāk arī Latvijas mūziķiem. Stāsta Kārlis Būmeisters: ”Jāuzspridzina burbulis par straumēšanas servisiem. Nevajag aizmirs, ka servisi daļēji pieder lielajām ierakstu kompānijām – Sony, Warner, Universal. Protams, šīm kompānijām straumēšanas servisos ir vieglāk izcelt savus mūziķus. Ienākumi no abonēšanas maksas vispirms tiek sadalīti starp kompānijām, viņu pārstāvētajiem māksliniekiem un pārējais nonāk pie mūziķiem. Salīdzinoši, nonākt radio apritē jaunajiem mūziķiem ir ievērojami izdevīgāk, jo autoratlīdzības ir pārskatāmākas un paredzamākas.”

 47% “Mūzikas patēriņa indeksa” respondentu piekrīt, ka mūzikas straumēšanas platformas ir iespēja samazināt mūzikas pirātismu un nelegālu tās izplatīšanu.

Radio Pieci personība un DJ Toms Grēviņš saka: “Pirātisms nav ērts. Jāiegulda laiks meklēšanā, grūti atrast mūziku labā kvalitātē.” Latvijas Mūzikas Eksporta biedrības vadītāja Agnese Cimuška piebilst: “Būtisku lomu pirātisma samazinājumā spēlē arī paaudžu maiņa un domāšanas veids. Jaunajai paaudzei ir cita satura pieejamības un patērēšanas pieredze. Ja iepriekš valsts radīja apstākļus, kas veicināja pirātismu, šobrīd saturs ir tik ērti pieejams un nepieciešamība pēc nelegāla satura samazinās.”

 Runājot par mūzikas straumēšanu nedrīkst nepieminēt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kas paredz digitālajam laikmetam atbilstīgu vienoto tirgu, sekmējot izaugsmi, inovācijas un konkurētspēju.  Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere skaidro: “Digitāls vienots tirgus sastāv no daudzām sadaļām. Autortiesībām atvēlētas apmēram piecas no tām. Cilvēkiem mainījušies satura lietošanas paradumi. Viena no jau pieņemtajām regulām ir par portabilitāti. Iegādājoties servisa abonementu Latvijā, bet īslaicīgi izbraucot uz ārvalstīm, tas joprojām ir pieejams. Lai gan joprojām netiek atcelta ģeolokācija, šis ir mūsu mēģinājums padarīt tirgu pieejamāku.”

Pētījumu “LaIPA Mūzikas patēriņa indekss” vairākas reizes gadā veido Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība, sadarbībā ar pētījumu kompāniju “TNS” aptaujājot ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-55 gadiem. Tajā tiek pētīts Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņš, iedzīvotāju attieksme pret mūzikas izmantošanas tiesiskajiem aspektiem un mūzikas ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti.  Pētījuma jautājumi ir sadalīti divās daļās – regulārie jautājumi, kas attiecas uz iedzīvotāju mūzikas patēriņu un viedokli par mūzikas radītāju tiesību ievērošanu, un mainīgā jautājumu daļa, kuras mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuālajiem notikumiem mūzikas nozarē.