Kādas ir izpildītāja mantiskās tiesības?

Kādas ir izpildītāja mantiskās tiesības?

Likums paredz, ka izpildītājiem ir divu veidu tiesības: personiskās un mantiskās. Šoreiz skaidrojam, kādas ir izpildītāja mantiskās tiesības.

Izpildītājs ir aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu. Izpildītāji ir tās personas, kas iedzīvina un attēlo autoru darbus, interpretē tos, izmantojot savu talantu un izpaužot savu personību.

Ja personiskās tiesības aizstāv izpildītāja godu un cieņu, tad mantiskās tiesības dod iespēju izpildītājam saņemt atlīdzību par katru reizi, kad tiek izmantots viņa izpildījums.

Izmantošanas veidi ir dažādi - pārraidīšana radio vai TV, publiska atskaņošana  – veikalos, bāros, restorānos, deju/mūzikas klubos, sporta klubos, frizētavās, skaistumkopšanas salonos un citās publiskas vietā vai retranslēšana pa kabeļiem vai satelītu.

Mantiskās tiesības ietver arī izņēmumus, kad izpildītājs var daļēji nodot savas tiesības citai personai, un tomēr paturot tiesības iebilst, piemēram, pret darba sagrozīšanu. Tāpēc ir būtiski orientēties mantiskajās tiesībās, šādi noslēdzot sev izdevīgus sadarbības līgumus.

Izpildītāja izņēmuma mantiskās tiesības ir atļaut vai aizliegt:

  • Raidīt vai publiskot izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts.

Piemēram, ja TV vēlas raidīt jau nofilmētu koncertu, iepriekš ir jāsaņem izpildītāja un fonogrammu producenta atļauja.

  • Fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu.

Piemēram, ja plānots filmēt koncertu jeb dzīvo izpildījumu, pirms attiecīgā koncerta filmēšanas iepriekš jāsaņem mūziķu un citu iesaistīto mākslinieku atļauja.

  • Izplatīt izpildījuma fiksāciju.

Piemēram, CD vai citā mūsdienīgā digitālā vai fiziskā datu nesējā ierakstīto dziesmu dažādos veidos piedāvāt klausīties sabiedrībai, patērētājiem.

  • Raidīt vai retranslēt pa kabeļiem izpildījuma fiksāciju.

Piemēram, CD vai citā mūsdienīgā digitālā vai fiziskā datu nesējā ierakstītu dziesmu atskaņo TV vai radio, tāpat šādu ierakstītu dziesmu var ievietot filmā, raidījumā, kas tiek rādītas televīzijā.

  • Padarīt izpildījuma fiksāciju pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

Piemēram, mūzikas ieraksts ir ievietots interneta mājas lapā un tās apmeklētājiem ir iespēja to noklausīties un/vai lejuplādēt. Jēdziens "individuāli izraudzītā laikā" nozīmē, ka konkrētajam darbam klausītājs var piekļūt jebkurā laikā pēc savas izvēles. Tas mūsdienās iespējams dažādās platformās internetā un interaktīvajā TV. Savukārt ar jēdzienu "individuāli izraudzītā vietā" saprot to, ka darbam var piekļūt no dažādām vietām - vai tas būtu Rīgā vai Ņujorkā.

  • Nomāt, īrēt un publiski patapināt izpildījuma fiksāciju.

Piemēram, noklausīties bibliotēkā kādu mūzikas ierakstu.

  • Tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt izpildījuma fiksāciju.

Piemēram, diskžokeji no vairākiem CD vai digitālajiem datu nesējiem, nokopē dziesmas un izkārto tās sev vēlamā dziesmu sarakstā, lai atskaņotu diskotēkās, pasākumos.

Neviena no iepriekš minētajām tiesībām nevar tikt izmantota bez izpildītāja atļaujas. Šīs tiesības izpildītājs var atsavināt (atdot, pārdot, uzdāvināt un tml.) pēc saviem ieskatiem.

Saskaņā ar Latvijas Autortiesību likumu un Latvijas Kultūras ministrijas izsniegtajām atļaujām, izpildītāju mantiskās tiesības saņemt atlīdzību par viņu izpildījuma izmantošanu -  publiskā izpildījumā, nomā, īrē un publiskā patapināšanā, retranslēšanā pa kabeļiem, reproducēšanā personiskai lietošanai un par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu, administrē biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA).